Paplašinātā meklēšana

stàigs Wolmarshof, staigs ² Ruj., stàigs ² Warkl.,U., Schwanb., N.-Peb., morastig, quebbig, einschiessend, grundlos: es izbridu staigu purvu BW. 8401 (ähnlich: 10187; 18770 var.). tautiet[i]s gāja staigu purvu 506, 3. tâ staigāju staigu purvu, kâ kājiņas neapmirka 4305. kumeliņi staigu dūkšu bridējiņi 15905, 3 var. pa tik staigu purvu ne˙viens cilvē̦ks nestaigās, kur nu vēl luopus tur dzīt, - tie visi apstigs! Schwanb. - Subst. staîgums ² Karls., eine quebbige, einschiessende Stelle U., Freiziņ : staigums un purvs A. XI, 3. purvainajuos staigumuos Kaln. Uozuolk. māc. 24. iebridis . . . tādā staigumā, ka nezin, vai un kad izbridīs malā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 92. zinu purva purvmalītes, staigumiņa (Var.: stiegnējuma) nezināju BW. 10644, 7. Zu stigt.

Avots: ME III, 1039

I stàigs: auch (mit ài ² ) Gr.-Buschh., Meselau, (mit aî ² ) AP., Breslau, Kegeln.

Avots: EH II, 568

‡ II staigs "?": kas jūt staigas kaulu sāpes Pēt. Av. IV, 102.

Avots: EH II, 568

ļùns ² (li. liúnas [An. 152] "Morast"),

1) eine moorige, sich bewegende Stelle:
ļūns - staigs purvs, kuram tikai virskārta cieti sazē̦lusi un apakšā dziļa dūņa Oknist n. Etn, I, 138, [Sauken, Gr.-Buschhof], Sonnaxt. ļūns pa e̦ze̦ra virsu nav biezs LP. VI, 205;

[2) "staigs" (Adjektiv?) Wessen. - Zu ļūt?].

Kļūdu labojums:
ļùns ² = ļū`ns ²

Avots: ME II, 545

II staiga, ein Sumpf, eine einschiessende Stelle Wid., Angern, Planhof. Zu staigs.

Avots: ME III, 1038

stàigns C.,

1) stàigns Jürg., (mit ài ² ) Lis., Schwanb., staigns PS., Adleenen, staĩgns Bershof, auch staigņš, morastig, quebbig, einschiessend
U.: dziļas upes, staigni purvi līdz tautieša nuovadam VL. staigņa purva galiņā BW. 8877 var. (änlich: 15916). kur dūksts vis˙staignaka Aps.;

2) "?": zirga staignie suoļi iztraucēja Jē̦kabu nuo darba A. v. J. 1899, S. 123. Subst. stàignums C., eine quebbige, einschiessende Stelle
U.: (fig.) dzīves staignums Stari III, 266. In der Bed. 1 zu staigs.

Avots: ME III, 1039

staigums, s. staigs.

Avots: ME III, 1039

staiks (für staigs?), eine sumpfige Stelle, wo man kein Vieh weiden kann Bramberģe n. Etn. I, 154.

Avots: ME III, 1039

uzmest,

1): u. dziju uz adatām AP., ein Strickzeug aufschlagen;

5): uzmetis ar ķirveli bērželim Behnen; ‡

8) part. uzme̦sts, = ‡ uzmāts (?): Liene gribuot viņu precēt, e̦suot uz nabaga cilvē̦ka tīri kâ uzme̦sta Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 156. Refl. -tiês,

1): es arī uzmetīšuos, uzraušu jaku Apsk. 1903, S. 32;

2): tāda pļava, kur nevar u., kur staigs Seyershof.

Avots: EH II, 729