Paplašinātā meklēšana

starķis: auch (mit ar̃ ) AP., Roop, Salis, (mit ar̂ ) Alswig, N.-Laitzen, Ramkau.

Avots: EH II, 571

starķis, s. starka.

Avots: ME III, 1045

‡ atbradât

1) her-, zurückwaten;

2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten Salis;

3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,

1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;

2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.

Avots: EH I, 136

II garķis,

1) weisser Storch (ciconia alba)
RKr. VIII, 97 [kontaminiert aus garnis und starķis?];

2) Polartaucher, Seehahntaucher
RKr. VIII, 99.

Avots: ME I, 603

klip! Interj., klipp: viņš (starķis) pāršķinājis klip un klap Hug. klip, klip, vējiņ LP. VII, 708.

Avots: ME II, 229

‡ luõderîgs Salis "?": starķis ir pats tik spīdīgs, tik l.

Avots: EH I, 766

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

tar̃kšķinât Bauske, Blieden, tarkšinât, klappern (vom Storch) Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169, U.: kâ starķis tarkšķinādams uz ligzdas Latvija. sitējs . . . tarkšķinādams ar īkšķi RKr. XVI, 230; schnarren (von der Wachtel): tīrumā tarkšķināja grieza A. XX, 14. grieze... tarkškina savas ... nuotes Plūd. Mazā And. bērn. atm. 8; mit einem tarkšķis (auf der Jagd) lärmen Memelshof: kad tuo (tarkšķi) ātri griež un tarkšķina, tad ceļas nejauki skarbs . . . truoksnis Janš. Mežv. ļaudis II, 391.

Avots: ME IV, 133

ziñtinieks Ruj. - Thorney, zintinieks Elv., L., Ruj. n. U., Zalktis I, 114, zintenieks Etn. I, 75, (mit iñ ) Frauenb., zintnieks Wid., (mit iñ ) Karls., Pernigel, ein Schwarzkünstler L., ein Zauberer U., Wahrsager Elv., "zinātājs" Pernigel, Ruj. - Thorney: zintenieki, zavetnieki tautu dē̦la vedējiņi BW. 16072, 1 var. burtnieks, pārmūža zintenieks ve̦cs MWM. IX, 773. starķis... pazīstams par lieluo zintnieku, burtnieku R. Sk. I, 25. ļaudis nāca pie aklā zintenieka paduomuos Janš. Līgava I, 167. sievu un meitu starpā dažas ir lielas zintenieces un zavatnieces 321. zintenieces,... stāvē̦damas sabiedrībā ar ļaunā spē̦ku Etn. III, 23.

Avots: ME IV, 724