Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stebēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stebēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

apstebēt

‡ apstebêt (li. apstebė´ti) Dunika, = nùobrīnêt, durch Bewunderung schädigen: a. teļu (tas tad vairs neaug), guovi (tā tad duod maz piena).

Avots: EH I, 117

iestebēt

[I ìestebêt "zu faulen beginnen": kuoks iestebējis Warkl.]

Avots: ME II, 73

iestebēt

[II ìestebêt Warkl., Ruj., langsam und steif hineingehen od. hereinkommen: istabā.]

Avots: ME II, 73

nostebēties

‡ nuostebêtiês "par kādu lietu, darbu izpukuoties, vārdiem žē̦luoties" Frauenb.

Avots: EH II, 91

sastebēt

sastebêt,

1) = satrunêt: kuoks sastebējis Warkl., Saikava;

2) "sich erkälten"
Meiran;

3) (Schweres) zusammenschleppen:
s. kuokus šķūnī Salis. Refl. -tiês, sich zusammennehmen Ruj.

Avots: ME III, 746

stebēt

I stebêt: ungewandt gehen Schwitten.

Avots: EH II, 575

stebēt

I stebêt, -ẽju, auch refl. -tiês, kleine Schritte machen U. Ableitung von stebis; vgl. auch r. стебать "gehen".

Avots: ME III, 1056

stebēt

II stebêt, Refl. -tiês (unter s. 2): pie viena paša vārda bija ilgi jāstebējas, līdz varēja tuo izteikt Janš. Mežv. ļ. II, 316.

Avots: EH II, 575

stebēt

II stebêt,

1) "?": "sviežat ārā viņu...!" Horns stebēja (für stenēja?) lielās dusmās Pasaules lāp. 180;

2) im Lesen stecken bleiben, mühsam lesen
Nigr.; skuolē̦ns nevarēja skaidri lasīt, tikai stebēja (oder; stebējās) vien. stebēja gan vienu un uotru vārdu, bet visu teikumu nevarēja savākt kuopā.

Avots: ME III, 1056

stebēt

III stebêt, -ēju, mit einer ganz kurz gewordenen Rute (stebene II) schlagen Gr. - Jungfernhof; vgl. auch r. стебать (wenn mit e aus ide. e ) "peitschen".

Avots: ME III, 1056

stebēt

‡ IV stebêt(iês) Frauenb., sich über etwas Unangenehmes od. einen Misserfolg beklagen, jammern: stebējās par sliktu laiku. kas bijis, - bijis; tur nav kuo stebēt.

Avots: EH II, 575

stebēties

stebêtiês (li. stebė´tis "staunen"),

1) bestürzt sein
Lng., vor Verwunderung erstaunen L., Gramsden, sich wundern Springen n. Etn. II, 2, Dunika; kuo tu stebies! Dunika. re̦dzuot kuo... ļaunu, nebūs brīnēties (stebēties) JK. VI, 1. saimnieks parādīja gaili, tad žīds ste̦bēdamies teice;"oi tave gugane!" LP. VI, 272;

2) sich im Urteil ablehnend verhalten, nicht zustimmen, nicht glauben
Frauenb., Alschw.; kuo nu stebējies? zur Wurzel von stabs.

Avots: ME III, 1057

stebēties

‡ IV stebêt(iês) Frauenb., sich über etwas Unangenehmes od. einen Misserfolg beklagen, jammern: stebējās par sliktu laiku. kas bijis, - bijis; tur nav kuo stebēt.

Avots: EH II, 575