Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'steberēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'steberēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
aizsteberēt
àizsteberêt, intr., dahin-, wegwatscheln: viņa aizsteberēja šķuobīdamies vīram pakaļ Stari I, 38.
Avots: ME I, 53
Avots: ME I, 53
izsteberēt
izsteberêt, intr., hinaus -, herauswanken: viņš piepildīja tam vēl glāzi, un Uošs izsteberēja ārā Saul.
Avots: ME I, 805
Avots: ME I, 805
pārsteberēt
‡ pãrsteberêt Stenden, steif und ungewandt hinüberschreiten: piedzēries tikai ar muokām varēja p. pār slieksni.
Avots: EH XIII, 212
Avots: EH XIII, 212
sasteberēt
sasteberêt, eine gewisse Zeit hindurch mit unsichem Schritten gehen: ubags sasteberēja visu dienu, bet ne˙kā nedabūja Saikava.
Avots: ME III, 746
Avots: ME III, 746
steberēt
steberêt: auch Grünw., Oknist, Seyershof, Wessen, ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 48, Lubn., Nerft; ar kājam s. "spārdīties" Zvirgzdine ("in der Kindersprache").
Avots: EH II, 575
Avots: EH II, 575
steberēt
steberêt, -ẽju, taumelnd, unbeholfer. (oder steif Stenden) gehen Druw., Lis., Golg., Schwanb., Selsau, Meiran, Bers., Saikava, Gr. - Buschh., Memelshof, Warkh., Kreuzb., Zvirdzine; klettern Dobl.; bē̦rns jau steberē Schwanb. slimnieks steberē Meiran. vai neiesi ātrāk! kuo nu steberē kâ bez kājām! Gr. - Buschh. Puoģene... steberēja uz istabu Jauns. ja vien cik necik tā varē̦tu steberēt, tās 25 verstes jau nuoietu Poruk III, 291. tautu guovs nebižuoja, steberēt steberēja BW. 28972. Ableitung von stebere in einer Bed. "etwas Steifes, Strammes".
Avots: ME III, 1056
Avots: ME III, 1056
uzsteberēt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
stebere
stebere,
1) der Schwanz
Sessw., ein Kuhschwanz Smilt., Serben n. U.; kas manai guotiņai bij par skaistu pušķainu asti, lai nu... staigā... ar strupu steberi! Seibolt. vakar kavu sivēniņu, meitām devu steberīti BW. 28510. āzīša stebere (Ziemer?) 28428;
2) eine kurze, schlechte Flinte
Jürg.; ar steberēm ple̦cuos Kaudz. Jaunie mērn. Iaiki II, 48;
3) ein alter Besen
Salisb., Allend. n. U., Jürg., Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; Plur. steberes, Binsen L.;
4) comm., ein uutersetzter, kräftiger Mensch
Freiziņ;
5) etwas Kurzes und Strammes
Freiziņ; steberes, steife Beine Golg., Lubn. ("kājas izstiepis kâ steberes" Aps.); ein Ziemer N. - Sessau n. U.;
6) "?": vai māsiņa, glabā savu steberīti! te bij tādi zagļa ļaudis, nuozags tavu steberīti BW. 28404. paldies saku māmiņai par tuo kuplu steberīti 28471. es mācēju baru vest un steberi parādīt 34639. rutku steberīte VL. aus Sussikas;
7) eine im Lauf des Winters abgemagerte Kuh, die im Frühjahr nur mühsam und taumelnd gehen kann
Kreuzb. ln den Bedd. 1 - 6 nebst li. stẽbaras (in Dusetos nach K. Būga) "Stengel" und sloven. steber "Säule"zu stabs; in der Bed. 7 zu steberēt.
Avots: ME III, 1056
1) der Schwanz
Sessw., ein Kuhschwanz Smilt., Serben n. U.; kas manai guotiņai bij par skaistu pušķainu asti, lai nu... staigā... ar strupu steberi! Seibolt. vakar kavu sivēniņu, meitām devu steberīti BW. 28510. āzīša stebere (Ziemer?) 28428;
2) eine kurze, schlechte Flinte
Jürg.; ar steberēm ple̦cuos Kaudz. Jaunie mērn. Iaiki II, 48;
3) ein alter Besen
Salisb., Allend. n. U., Jürg., Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; Plur. steberes, Binsen L.;
4) comm., ein uutersetzter, kräftiger Mensch
Freiziņ;
5) etwas Kurzes und Strammes
Freiziņ; steberes, steife Beine Golg., Lubn. ("kājas izstiepis kâ steberes" Aps.); ein Ziemer N. - Sessau n. U.;
6) "?": vai māsiņa, glabā savu steberīti! te bij tādi zagļa ļaudis, nuozags tavu steberīti BW. 28404. paldies saku māmiņai par tuo kuplu steberīti 28471. es mācēju baru vest un steberi parādīt 34639. rutku steberīte VL. aus Sussikas;
7) eine im Lauf des Winters abgemagerte Kuh, die im Frühjahr nur mühsam und taumelnd gehen kann
Kreuzb. ln den Bedd. 1 - 6 nebst li. stẽbaras (in Dusetos nach K. Būga) "Stengel" und sloven. steber "Säule"zu stabs; in der Bed. 7 zu steberēt.
Avots: ME III, 1056