Paplašinātā meklēšana

[ìesteidzinât, ansornen zur Eile: jātnieks iesteidzināja zirgu Janš. iesteidzināt cilvē̦kus pie darba Dond., Lautb.]

Avots: ME II, 73

pastèidzinât, ‡ Refl. -tiês, sich beeilen : māte pasteidzinājās, lai nepamanīta iekļūtu līdz Daugava 1928, № 839.

Avots: EH XIII, 176

pastèidzinât, tr., beschleunigen: suoļus, darbu.

Avots: ME III, 108

sastèidzinât, tr., beschleunigen, beflügeln Dr.: s. darbus Vank.; aus N.-Peb. dafür auch sasteidzêt angegeben.

Avots: ME III, 746

stèidzin, zur Verstärkung von stèigt; steidzin steidzu ruožu dārzu... izravēt BW. 6496 var.

Avots: ME III, 1058

stèidzinât C., St., tr., fakt., beschleunigen, zur Eile antreiben U.: turp tas suoļus steidzināja MWM. VI, 409. māte steidzināja savu merģeli iesvētīt Janš. Bandavā I, 317. viņi... kristīšanu ļuoti steidzināja A. XX, 291. es e̦suot steidzinājis cara nāvi Boriss God. 17. Refl. -tiês, sich beeilen; Arvis steidzinājas nuokļūt pie savējiem A. Brigader Daugava I, 300.

Avots: ME III, 1058

steidzinies, steidzienuos, zur Verstärkung von stèigtiês; steidzinies (Var.; steidzenies, steidzienuos) pasteidzuos par citām māsiņām BW. 7855.

Avots: ME III, 1058

I stidzinât Stomersee, N. - Schwanb.,Golg., = steidzin%C3%A2t">steidzinât.

Avots: ME IV, 1065

tũļa Arrasch, Bauske, Jürg., Kurs., Ruj., Salis, Salisb., Selg., Stenden, Widdrisch, tûļa Erlaa, Gr.-Guschh., Kalz., Kl., tûļa ² MSil., tūļa ² Bers., Golg., Prl.. Sessw., Stom., tūļa U., Spr., Lenzenhof n. Etn. II, 17, Dond., Fest., Lasd., Laud., comm., wer mit nichts fertig wird ("kam darbs neveicas") U.: es tā tūļas negribēju, man tas tūļa (Var.: tūlis) gadījās: divi stundas kājas āva, trešuo jūdza kumeliņu BW. 21872. man zūd . . . cerības uz šuo tūļu . . . tas ne˙kad nevar saņemties un ne˙kuo neizdara Janš. Bandavā I, 286. kamē̦r tie tūļas uzsliesies nuo migas Veselis Saules kapsēta 116. tūļu pasteidzināja drīzāk ar dziesmiņu . . . BW. I, S. 330. Zu tūls II.

Avots: ME IV, 281