Paplašinātā meklēšana

steigs Warkh. (mit èi ² ), Wessen, = staig(n)s; tad es bridu steigu (Var.; staigu) purvu, kâ kājiņas nesamirka BW. 4305 var. caune skrēja steigus purvus 30463. - Subst. steigums, - staig(n)ums; uzarsim purvus un dumbrus (steigumus) Kat. kal. 1901, S. 111.

Avots: ME III, 1058

I steigs: auch Gr.-Buschh. (mit èi ² ), Oknist.

Avots: EH II, 576

‡ II steigs "?": steigas (= r. спѣлыя?) upinītes Aizsils Sen. k., S. 263.

Avots: EH II, 576

‡ izlenkt,

1) (den richtigen Moment oder Ort) ausmitteln, aussuchen, ermitteln, auserwählen, ausersehen:
izlenc kādu jauku dienu! Janš. Līgava I, 174 (ähnlich Dzimtene I ² , 87; V, 273, Bandavā II, 173, Mežv. ļ. I, 113). prata i. labu ceļavietu Mežv. ļ. I, 184. bitīte ... steigsies klajā palūkuot, i., kur pa dienu labāki laisties zieduos Dzimtene V, 224;

2) abzielen, berechnen
(?): ar labi izle̦nktu, manīgu un stipru sitienu Janš. Bandavā II, 198. Refl. -tlês, eine Zeitlang um jem. werben: vienu laiku izlencās pēc Ķirmgraužu princes Janš. Dzimtene. IV, 212.

Avots: EH I, 462

‡ nuoskul˜binât Dunika, abläuten: steigsimies uz kapiem: pirmīt jau nuoskulbināja.

Avots: EH II, 87

pãrstèigt, tr., übereilen, überraschen: rīts pārsteidzis nabaga vęlnu LP. VII, 1320. patīkami mūs pārsteidz arī brīvprātīgais, nuo aizspriedumiem svabadais gars Pav. sargāsimies nuo pārsteigtiem suoļiem! B. Vēstn. Refl. -tiês, sich übereüen: apduomāsim labi, nepārsteigsimies! Subst. pãrstèidzẽjs. wer übereilt, überrascht; pãrstèigšana, das Überraschen, Übereilen: [aizrādīja uz darba pārsteigšanu Veselis Tīr. ļaudis]; pãrstèigšanâs, das Sichübereilen; pãrstèigums, die Überraschung: man bija laiks attapties nuo sava pārsteiguma Rainis.

Avots: ME III, 178, 179

pastèigt,

1) tr., beeilen, beschleunigen, rasch fördern, fertig machen:
māte skubina sievieti, lai tā savu darbu pasteidz BW. III, 1, S. 23. kaut kūti pasteigtum līdz sijām! Purap. kuo, māsiņa, nu pasteigsi, kad nebiji pasteigusi? BWp. ² 16356. drīzi man vajadzēja, drīz pasteidza māmuliņa BW. 6889, 1;

2) sich beeilen
(mit abhäng. Infinitiv): es pasteidzu ruoku duot BW. 14594; 33643, 1; gew. jedoch so refl. -tiês: nama māte pasteidzās apklāt galdu BW. III, 1, 86.

Avots: ME III, 108

skubinât (li. skùbinti "beeilen"), skubinêt Warkl., tr., antreiben, ansputen, fördern U., aufmuntern (zu etw.), beeilen; rasch vollenden: zirgu Kaudz. M. 173. "brauksim tūliņ!" Priedainīte skubināja Alm. Kaislību varā 20. skubināt uz krāpšanu Austr. kal. 1893, S. 37. (bārenīte) darbiņu skubināja BW. 6885 var. pate iešu druviņā, māku darbu skubināt 15436. Refl. -tiês,

1) sich anspornen, antreiben, zu etw. aufmuntem:
skubinies, bārenīte! nav māmiņas, kas skubina BW. piel.2 4736;

2) wiederholt anspornen, antreiberi, aufmuntern:
meitene ņēma puisē̦nu pie ruokas un devās... pruojām skubinādamās: "steigsimies, steigsimies...!" Janš. Bandavā II, 85. "tâ, tâ, bārīt", skubinājās saimniece viņai pakaļ Bārenīte 5;

3) eilen, sich sputen
U.: Priedaiši sāka skubināties uz mājām Alm. Kaislību varā 36. skubinies, sieviņ, ar bruokastīm! Seibolt. Nebst skuba, skubît I, skubrs, skubt, li. skubýti "eilen", skubùs "eilig" zu got. afskiuban "wegschieben" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 556.

Avots: ME III, 901

stigt (li. stigti "bleiben"), stiegu, stigu, einschiessen, einsinken (in einen Sumpf) U.: zirgs stieg zemē Aps. III, 26. kur... nesēji stigdami gājuši, palikušas lielas sliednes Upīte Medn. laiki. Refl. -tiês "in tiefen Wegen bestecken bleiben" L. Nebst stdig(n)s und steigs zu li. stýgoti "(an einem Orte) ruhig verbleiben", ae. stician "stechen; stecken bleiben"; got. stiks. poln. šcig "Stich", lat. instīgāre "anstacheln", gr. # "steche" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 612 ff., Boisacq Dict. 913, Zupitza Germ. Gutt. 168.

Avots: ME IV, 1066