Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stempe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stempe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
stempe
stempele
stempele: "zum Vorigen" ME. III, 1061 zu ersetzen durch "wohl mit prothetischem s- zu tempelis I 1".
Avots: EH II, 576
Avots: EH II, 576
stempele
stempelis
stempelis, der Ladestock St. Nebst estn. tempel dass. aus mnd, stempel "Werkzeug zum Stampfen, Stössel".
Avots: ME IV, 1061
Avots: ME IV, 1061
stemperēt
‡ stem̂perêt 2 , -ēju Seyershof, "neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt": bē̦rns jau sāk uz kājām s.
Avots: EH II, 576
Avots: EH II, 576
Šķirkļa skaidrojumā (9)
auglenīca
aûglenĩca, *
1) Blütengriffel, Stempel
Kronw.;
2) Gebärmutter (?):
nuovē̦ruot, kādā stāvuoklī bē̦rns atruonas auglenīcā Etn. II, 132.
Avots: ME I, 216
1) Blütengriffel, Stempel
Kronw.;
2) Gebärmutter (?):
nuovē̦ruot, kādā stāvuoklī bē̦rns atruonas auglenīcā Etn. II, 132.
Avots: ME I, 216
ķekavot
ķekavs
piesta
pìesta (li. piestá, acc. s. piẽstą, ein Stampffass), auch piests (ostli. piẽstas "Mörserkeule" ) St., U.,
1) ein Geschirr, darin gestampft wird, ein hölzerner Mörser
(piests) Nigr., (piêstiņš 2 ) Bauske, izcirsts (duobjš) bluķis, kur miežus nuogrūž ķūķēm LP. VI, 1, 5, Ronneb., Selb., Friedrichswald; nu viņam ir aste apakš piestas, er ist jetzt seiner Freiheit beraubt, gebunden (z. B. durch eine Heirat) Mag. XIII, 2, 68;
2) die Mörserkeule, Stampfe
U.: jebšu tu ģeķi ar piestu (mit dem Stempel) kâ putraimus sagrūstu... Glück Spr. Sal. 27, 22;
3) von dicken Menschen, insbesondere von dicken Frauen und Mädchen gesagt:
(meita) re̦sna kâ piesta Ronneb. tev pašai meitas auga, visas piestas izskatā BW. piel. 2 4833, 4. - vaŗa piesta, ein vierschrötiger Mensch U. Nebst slav, pěsta od. pěstъ "Schlägel" zu paisīt.
Avots: ME III, 296
1) ein Geschirr, darin gestampft wird, ein hölzerner Mörser
(piests) Nigr., (piêstiņš 2 ) Bauske, izcirsts (duobjš) bluķis, kur miežus nuogrūž ķūķēm LP. VI, 1, 5, Ronneb., Selb., Friedrichswald; nu viņam ir aste apakš piestas, er ist jetzt seiner Freiheit beraubt, gebunden (z. B. durch eine Heirat) Mag. XIII, 2, 68;
2) die Mörserkeule, Stampfe
U.: jebšu tu ģeķi ar piestu (mit dem Stempel) kâ putraimus sagrūstu... Glück Spr. Sal. 27, 22;
3) von dicken Menschen, insbesondere von dicken Frauen und Mädchen gesagt:
(meita) re̦sna kâ piesta Ronneb. tev pašai meitas auga, visas piestas izskatā BW. piel. 2 4833, 4. - vaŗa piesta, ein vierschrötiger Mensch U. Nebst slav, pěsta od. pěstъ "Schlägel" zu paisīt.
Avots: ME III, 296
stempis
stem̂pis 2
1) f. -e, ein ziemlich dickes Kind oder Pferd von kleinem Wuchs
Schibbenhof;
2) "?": stempi, stempi, garvēderi, tu jau manis nedabūsi BW. 15213. Zu stempe.
Avots: ME IV, 1061
1) f. -e, ein ziemlich dickes Kind oder Pferd von kleinem Wuchs
Schibbenhof;
2) "?": stempi, stempi, garvēderi, tu jau manis nedabūsi BW. 15213. Zu stempe.
Avots: ME IV, 1061
stemple
I stemple,
1) die Mörserkeule
Serb. n. U.;
2) ein tölpelhaftes, unbeholfenes Weib mit dicken Beinen:
māsu jaunā meita tāda stem̂ple 2 jau tik vien ir Schibbenhof. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stempel dass.
Avots: ME IV, 1061
1) die Mörserkeule
Serb. n. U.;
2) ein tölpelhaftes, unbeholfenes Weib mit dicken Beinen:
māsu jaunā meita tāda stem̂ple 2 jau tik vien ir Schibbenhof. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stempel dass.
Avots: ME IV, 1061
uzlakāt
zīmeklis
zìmeklis,
1) der Bleistift
Wid., Dr.: viņš... ar zīmekli mudīgi rakstīja Janš. Dzimtene 2 I, 406. ar burtnīcu un zīmekli ruokā Bandavā I, 197. nuolika... dzēšamuo gummiju, zīmekli Kaudz. M. 115;
2) ein (eiserner
U.) Zirkel L., Elv.,
3) ein Stempel
U.
Avots: ME IV, 735
1) der Bleistift
Wid., Dr.: viņš... ar zīmekli mudīgi rakstīja Janš. Dzimtene 2 I, 406. ar burtnīcu un zīmekli ruokā Bandavā I, 197. nuolika... dzēšamuo gummiju, zīmekli Kaudz. M. 115;
2) ein (eiserner
U.) Zirkel L., Elv.,
3) ein Stempel
U.
Avots: ME IV, 735
zīmogs
zìmuogs, das Abbild B. Vēstn.; das Abzeichen; das Siegel; der Stempel: šie asins plankumi ir viņas varas un spē̦ka zīmuogs MWM. v. J. 1899, S. 354. ar prāta un spē̦ka zīmuogu ģīmja vaibstuos JR. IV, 80. rāda mākslinieka gara zīmuogu Vēr. II, 501. zemes virspuses zīmuogs pirmatnējuos laikuos aiziet ar˙vienu tālāk 1366. neizkuoptā terminoloģija uzspieda savu neveikluma zīmuogu dzejas formai Plūd. Llv. II, 290.
Avots: ME IV, 736
Avots: ME IV, 736