Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stiene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stiene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
augstiene
aûgstiene, ‡
2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;
3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡
4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).
Avots: EH I, 184
2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;
3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡
4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).
Avots: EH I, 184
augstiene
mīkstienenes
nostiene
panākstiene
stiene
Šķirkļa skaidrojumā (6)
augšene
aûgšene, aûgšiene,
1) der obere, höhere Teil:
cits neviens nevarējis mūŗa augšieni sasniegt LP. IV, 88. [nuo aûgšenes Glück, von oben Jos. 3, 13.] augstienes virsus ir viņas augšiene Sil.;
2) der obere Ort; der Raum unter dem Dache, der Boden: istabas, klēts augšiene LP. VI, 84; dafür hochle. auškiene Spr.
Avots: ME I, 219
1) der obere, höhere Teil:
cits neviens nevarējis mūŗa augšieni sasniegt LP. IV, 88. [nuo aûgšenes Glück, von oben Jos. 3, 13.] augstienes virsus ir viņas augšiene Sil.;
2) der obere Ort; der Raum unter dem Dache, der Boden: istabas, klēts augšiene LP. VI, 84; dafür hochle. auškiene Spr.
Avots: ME I, 219
augstiena
palot
‡ paluôt,
1) = pludinât 1: smilšupe paluoja vēl nuo mežainās augstienes duļķainuos pavasaŗa ūdeņus (aus einem Manuskript von Arn. Jansons);
2) = plûst (fig.): pāri ... laukiem rāmi sāk p. ... baznīcas zvanu dunuoņa Arn. Jansons Latvis 1933, № 3642.
Avots: EH II, 153
1) = pludinât 1: smilšupe paluoja vēl nuo mežainās augstienes duļķainuos pavasaŗa ūdeņus (aus einem Manuskript von Arn. Jansons);
2) = plûst (fig.): pāri ... laukiem rāmi sāk p. ... baznīcas zvanu dunuoņa Arn. Jansons Latvis 1933, № 3642.
Avots: EH II, 153
stienis
stiẽnis C., stìenis 2 Prl., stiẽne Karls.,
1) stiẽnis Salis, stienis Wid., stiens U., stiene U., eine Stange (Eisen od. and. Metall):
tuornis būvē̦ts... dzelzs stieņiem MWM. VI, 394. kalēji ieme̦t četrus stienus ēzē un karsē LP. VI, 480. tē̦vs... sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt IV, 1. sudraba stienīšu vērtība Antrop. II, 98;
2) Plur. stiẽņi BI., ein Gestell aus Stangeneisen zum Aufstellen der Kessel
Seew. n. U., ein Gerüst aus Eisenstangen auf dem Kochherd Mag. XIII, 2, 55; die Eisenplatte auf dem englischen Küchenherd U.;
3) die Brechstange
Kurl. n. U.;
4) gaļas stienis, ein grosses, längliches Stück Fleisch
Grünh. Nebst steiņi
und estn. tēn "Eisenstange"
aus mnd. tēn, tein "Metal Istab".
Avots: ME IV, 1078, 1079
1) stiẽnis Salis, stienis Wid., stiens U., stiene U., eine Stange (Eisen od. and. Metall):
tuornis būvē̦ts... dzelzs stieņiem MWM. VI, 394. kalēji ieme̦t četrus stienus ēzē un karsē LP. VI, 480. tē̦vs... sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt IV, 1. sudraba stienīšu vērtība Antrop. II, 98;
2) Plur. stiẽņi BI., ein Gestell aus Stangeneisen zum Aufstellen der Kessel
Seew. n. U., ein Gerüst aus Eisenstangen auf dem Kochherd Mag. XIII, 2, 55; die Eisenplatte auf dem englischen Küchenherd U.;
3) die Brechstange
Kurl. n. U.;
4) gaļas stienis, ein grosses, längliches Stück Fleisch
Grünh. Nebst steiņi
und estn. tēn "Eisenstange"
aus mnd. tēn, tein "Metal Istab".
Avots: ME IV, 1078, 1079
vāle
II vāle,
1): Heuschwade
(mit à 2 ) Linden in Kurl.; zum Trocknen zusammengebrachtes Heu (mit ã) Grob.;
2): kur stiepās diezgan plata augstienes v. Anna Dzilna 10.
Avots: EH II, 762
1): Heuschwade
(mit à 2 ) Linden in Kurl.; zum Trocknen zusammengebrachtes Heu (mit ã) Grob.;
2): kur stiepās diezgan plata augstienes v. Anna Dzilna 10.
Avots: EH II, 762
vidiena
vidiena Wid., vidiene, vidienis, die Mitte, das Innere eines Geländes: purva vidienā e̦suot .., sala Vēr. II, 5. Tibetas vidienis Konv. 2 1193. salas... vidiene - tuksnešaina augstiene 408.
Avots: ME IV, 578
Avots: ME IV, 578