stiepināt
stìepinât Nötk., (mit ìe 2 ) Lubn., in die Länge dehnen: tautiet[i]s mani dzītin dzina...; stiepin[i], dievs, man kājiņu, klupin[i] tautas kumeliņu! BW. 22656; stiêpinât 2 "(ein verrenktes Glied) wiederholt (zurecht) recken" Bauske.
Avots: ME IV, 1079
Avots: ME IV, 1079