aizstigotàizstiguôt, versperren, benehmen: aizst. vīram spēju glābties uz turieni MWM. II, 498.Avots: ME I, 53
apstigotapstiguôt, tr., ringsum mit Pfählen bezeichnen, übertr., umgeben: pa maura apstiguotu taku Stari I, 205.Avots: ME I, 126
izstigotizstiguôt, gerade Linien durchhauen, ziehen in: mežkuopis it labi zin, kāpēc mežu vajag izstīguot Vēr. II, 718.Avots: ME I, 805
pārstigotpãrstiguôt,1) intr., auf einem schmalen Stege hinübergehen: sisenis varbūt, pie mieta turē̦damies, vārēja pārstiguot Por.;[2) eine gerade Linie von neuem ziehen od. durchhauen (von Feldmessern) Jürg.].Avots: ME III, 179
stigotstiguôt: auch Lis. n. Aps. J.; kad te vēl brauca ... Dzilna, stiguodams smaguo, zāļainuo purvu Anna Dzilna 174. smēla nuo kuopējām bļuodām, stiguodami ("?") galdu ar lāsēm A. Sprūdžs Asaru liekņa 22.Avots: EH II, 578
uzstigotuzstiguôt, eine stiga I 1 ("Durchhau") herstellend (die stiga) führen auf (perfektiv): stigu dze̦nuot uzstiguoja (= nuoveda stigu) uz pļavas.Avots: ME IV, 384