Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stiknīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stiknīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
apstiknīties
apstiknīties
apstiknîtiês, aufhören: gaŗais lietus taču reiz apstiknījās. kaut jel nu reizi putenis apstiknītuos J. Kaln., Bers. [Auch: stehen bleiben, z. B. zirgs apstiknījās ceļā.]
Avots: ME I, 126
Avots: ME I, 126
izstiknīt
izstiknît, tr., mit Mühe herausziehen (aus einer feuchten, zähen Masse): guovs nevarēja izstiknīt kāju nuo muklāja Bers. Refl. - tiês, sich mit grosser Mühe herauszuhelfen versuchen: tie izcēlās, izstiknījās, bet velti MWM. VIII, 247.
Avots: ME I, 805
Avots: ME I, 805
sastiknīt
sastiknît, zusammenstopfen Warkl., Saikava. Refl. -tiês,
1) plötzlich stehen bleiben
Golg.;
2) sich anstauen:
ūdens sastiknījies Lis.;
3) = saspē̦kuoties 2 C.
Avots: ME III, 747
1) plötzlich stehen bleiben
Golg.;
2) sich anstauen:
ūdens sastiknījies Lis.;
3) = saspē̦kuoties 2 C.
Avots: ME III, 747
stiknīt
stiknît,
1): auch Kaugershof. Refl. -tiês,
1): sievas stiknījušās ap spundi Pas. XIV, 11 (ähnlich X, 496 und XII, 419). zirgs stiknījās (grūti vilka) Kaugershof.
Avots: EH II, 579
1): auch Kaugershof. Refl. -tiês,
1): sievas stiknījušās ap spundi Pas. XIV, 11 (ähnlich X, 496 und XII, 419). zirgs stiknījās (grūti vilka) Kaugershof.
Avots: EH II, 579
stiknīt
stiknît, -ĩju,
1) tr., intr., mit Mühe ziehen, anziehen, (her)ausziehen:
zirgs tâ stiknī, bet nevar izstiknīt ve̦zumu nuo dūksts Saikava. kuo tu tik ilgi stiknījies ap kāju aušanu! ņem labi sparši un stiknī tik kājā! ebenda. stiknī, stiknī kāju nuo māliem, bet nevar izvilkt Bers., Drosth.;
2) nachlassen, zeitweilig aufhören:
lietus sāka stiknīt; sāpe negribēja ne˙maz stiknīt Sessw. Refl. -tiês,
1) sich abmühen:
tu te vari stiknīties da rītam, tâ˙pat ve̦zumu neatgāzīsi Saikava. kuo tu stiknījies? fragt man jem., der vergeblich etwas aufzuheben versucht Smilt.;
2) stehen bleiben
Lis.; aufhören: vējš stiknījās Lis., Golg., Selsau. putenis sāk jau stiknīties Golg. stiknît(iês) 2 vielleicht zur Wurzel von stikālis.
Avots: ME IV, 1067
1) tr., intr., mit Mühe ziehen, anziehen, (her)ausziehen:
zirgs tâ stiknī, bet nevar izstiknīt ve̦zumu nuo dūksts Saikava. kuo tu tik ilgi stiknījies ap kāju aušanu! ņem labi sparši un stiknī tik kājā! ebenda. stiknī, stiknī kāju nuo māliem, bet nevar izvilkt Bers., Drosth.;
2) nachlassen, zeitweilig aufhören:
lietus sāka stiknīt; sāpe negribēja ne˙maz stiknīt Sessw. Refl. -tiês,
1) sich abmühen:
tu te vari stiknīties da rītam, tâ˙pat ve̦zumu neatgāzīsi Saikava. kuo tu stiknījies? fragt man jem., der vergeblich etwas aufzuheben versucht Smilt.;
2) stehen bleiben
Lis.; aufhören: vējš stiknījās Lis., Golg., Selsau. putenis sāk jau stiknīties Golg. stiknît(iês) 2 vielleicht zur Wurzel von stikālis.
Avots: ME IV, 1067
uzstiknīt
uzstiknît, mühsam ziehend aufbekommen: kad zābaki būs uzstiknīti (mit Mühe angezogen), gan tad tie iestaigāsies Saikava.
Avots: ME IV, 385
Avots: ME IV, 385
Šķirkļa skaidrojumā (1)
stignīties
stignîtiês, sich abmühen Lind. n. U. Aus *stibnîtiês ( zu stibîtiês I; mit dem n von stiknīties
1) ? Vgl. aber auch stiknîtiês.
Avots: ME IV, 1066
1) ? Vgl. aber auch stiknîtiês.
Avots: ME IV, 1066