stimbe̦ns,
stìmbāns 2 Prl.,
1) ein Baumstumpf (stimbens) U.,
(stimbins) Kreuzb., Wessen, (mit
ìm 2 ) Sussei, Gr. - Buschhof, Warkl.,
(stimbē̦ns) Peb., (mit
ìm 2 ) Sessw.,
(stìmbans 2 ) Golg.;
ein hoher Baumstamm, an dem die Spitze abgebrochen ist (stìmbe̦ns 2 ) Gr. - Buschh.,
(stimbens) U., Luhn. n. Etn. III, I; Tirs. n. RKr. XVII, 79, Plm.,
(stimbenis) Janš.,
(stimbāns) Bers., Lub.,
(stimbans) Sessw.;
ein abgestorbener Baum (stimbens) Infl. n. U.;
ein Holzstück (stìmbe̦ns 2 ) Gr. - Buschh.:
es piesēju kumeliņu pie uozuola stimbeniņa BW. 29726.
kre̦klu šuvu pie stimbe̦na (Var.:
stumbura) mērīdama 7354 var.
atspiedies pie ve̦cā vītuola stimbe̦na Saul. III, 226.
pēc kaŗa mežuos ir palikuši tikai apde̦guši stimbe̦ni Gr. - Buschh.
atlikušie ce̦lmi un kailie stimbeņi Janš. Nīca 13,
tur bija tādi stimbe̦ni, - atvedēm uz mājām: būs laba malka Gr. - Buschh.
me̦lnie stimbeņi, kas... netālu nuo malas rē̦guojas ārā, ir... buojā gājušā kuģa atliekas Janš. Dzimtene
2 III, 224.
stāvēja tik klusu... kâ uodi stimbe̦nā ap jaunu gadu Kaudz. Izjurieši 192.
vējeņu kailie stimbe̦ni, kuŗu spārni tagad dusēja Veselis Saules kapsē̦ta 12;
2) figürlich: stīvs kâ stimbans RKr. VI, 777.
kājas kâ stimbe̦ni Saul. JR. IV, 48.
pirksti kâ stimbani Plūd. LR. IV. 387.
viņa sniedza... skūpstīt savus sarkanuos stimbanus Druva lll, 601;
3) ein älterer Junggeselle (stimbans) Sessw.
Zu stambans (s. dies), li. stimberys "Stummel", sustimbti "hart werden (vom Gras)" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16.
Avots: ME IV,
1069,
1070