piestinkšināt
pìestinkšinât, = pìešķindinât: skuoluotājs piecēlās un piestinkšināja Duomas I, 424.
Avots: ME III, 297
Avots: ME III, 297
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stinkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stinkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
stinkš
stinkš! Interj. zur Bezeichnung eines klingenden Geräusches: stinkš! lūst le̦dus gabals Vēr. II, 1109.
Avots: ME III, 1071
Avots: ME III, 1071
stinkšēt
stinkšēt
stiñkšêt C., Ermes, Arrasch, Zögenhof, (mit in̂ ) Golg., Festen, Gr. - Buschhof, U., stiñkšķêt Siuxt, Behnen, (mit in̂ ) Saikava, stinšķêt U., -u, -ẽju, klingen (von zerschlagenem Glase Hesselb. n. U.) U., leise klingen Livl. n. U.: glāzēm stinkšuot Siliņš 39. luogu rūtes stinkšķē̦dama saplīst Pasaules lāp. 198. (gredzeniņš) aizskrēja stinkšķē̦dams BW. 24030, 1 var. kâ sīki zvārgulīši dzelži stinkšēs Rainis. guovju pulkstenīšu... stinkšēšana Vilhelms Tells 5. Vgl. tinkšêt.
Avots: ME III, 1071
Avots: ME III, 1071
stinkšināt
‡ stiñkšinât, Kausativform zu stiñkšêt: s. karuoti pret glāzi Salis. pļāvēji trinuot stinkšina izkaptis C., Zögenhof.
Avots: EH II, 580
Avots: EH II, 580
stinkšķēt
Šķirkļa skaidrojumā (3)
nostinkstēt
nùostiñkstêt, nùostinkšķêt, nùostiñkšêt, tr., einen klingenden, klirrenden Schall von sich geben: kniepadata nuokrita zemē, ka nuostinkstēja vien Ahs. n. RKr. XVII, 43.
Avots: ME II, 859
Avots: ME II, 859
šķindināt
šķiñdinât Dond. u. a., šķindinât Gr. - Buschh., Saikava, šķindinât Bers., Laud., fakt., klingen, klirren machen; klingeln Kawall n. U.: ar pulksteni sāka šķindināt man pie pašas auss, Dunika. skuolā sāka šķindināt MWM. VI, 123. kundze... šķindināja traukus, Upītis Sieviete 210. piešus šķindinādami Janš. Bandavā I, 85. atslēdziņas škindināt BW. 12132. kas iemauktus šķindināja (Var.: skandināja, stinkšināja, džindžināja)? 5005. vīra māmiņai pulksten[i]s mēles galiņā, kuŗu sē̦tu pieiedama, tur jau mani šķindināja 8680. šķindi, bē̦rzu birze! kas jel tevi šķindināja? 13519. Refl. -tiês, (hier und wieder) klingeln, klirren (machen): māte ķeķī šķindinājās šķīvjiem Upītis Nemiers 119.
Avots: ME IV, 42
Avots: ME IV, 42
tinkšēt
tinkšêt, -u, -ẽju,
1) tinkšêt U. (unter stinkšêt), Celm., Wessen, (mit iñ) AP., C., Dunika, PS., Wolmarshof, (mit in̂) Golg., tinkšķêt Siuxt, (mit iñ) Selg., Stenden, Wahnen, klingen, tönen, klirren:
glāze tinkš Celm. pļaun rudzus, ka tinkš vien AP. sasalis tâ, ka tinkš Janš. Tie, kas neaizmirst 35. šuonakt sals atkal, ka tinkšķēs vien Dzimtene V, 163;
2) weinen
(mit ìn 2 ) Schwanb.: bē̦rns sāka tinkšēt. In der Bed. 2 Reimwort zu pinkš(ķ)êt; vgl. auch stinkšêt.
Avots: ME IV, 192
1) tinkšêt U. (unter stinkšêt), Celm., Wessen, (mit iñ) AP., C., Dunika, PS., Wolmarshof, (mit in̂) Golg., tinkšķêt Siuxt, (mit iñ) Selg., Stenden, Wahnen, klingen, tönen, klirren:
glāze tinkš Celm. pļaun rudzus, ka tinkš vien AP. sasalis tâ, ka tinkš Janš. Tie, kas neaizmirst 35. šuonakt sals atkal, ka tinkšķēs vien Dzimtene V, 163;
2) weinen
(mit ìn 2 ) Schwanb.: bē̦rns sāka tinkšēt. In der Bed. 2 Reimwort zu pinkš(ķ)êt; vgl. auch stinkšêt.
Avots: ME IV, 192