stirāji
stirāji (unter stirājs): auch ("?") Nerft; Reste von Flachsstengeln Oknist; Erbsenstroh Ramkau.
Avots: EH II, 580
Avots: EH II, 580
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stirāji' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stirāji' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
knitāji
knitāji,
1): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Kaltenbr., Ledmannshof, (auch der Sing. knitājs!) Linden in Kurl., Lubn., Ramkau, Schujen, Sonnaxt, Walk, ("stirāji") Oknist; "sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas uz zemes" AP.
Avots: EH I, 631
1): auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Kaltenbr., Ledmannshof, (auch der Sing. knitājs!) Linden in Kurl., Lubn., Ramkau, Schujen, Sonnaxt, Walk, ("stirāji") Oknist; "sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas uz zemes" AP.
Avots: EH I, 631
sasēst(ies)
sasêst(iês),
1): Ģe̦rtrūde ar krustmāti sasēda virtuvē šūt A. Upītis Ģertr. 144; ‡
2) sich senken (von trockenen Stoffen) und fester (dichter) werden:
siens ir sasēdis Linden in Kurl. nuopļautās ... pļavas ar ... vēl nesasē̦dušām kaudzēm A. Upītis Pirmā nakts 138. ar mīkstuo laiku sniegs ir krietni sasēdies Seyershof. (stirāji) nesasēdās tik ātri Jauns. B. grm. 3 I, 20.
Avots: EH XVI, 446
1): Ģe̦rtrūde ar krustmāti sasēda virtuvē šūt A. Upītis Ģertr. 144; ‡
2) sich senken (von trockenen Stoffen) und fester (dichter) werden:
siens ir sasēdis Linden in Kurl. nuopļautās ... pļavas ar ... vēl nesasē̦dušām kaudzēm A. Upītis Pirmā nakts 138. ar mīkstuo laiku sniegs ir krietni sasēdies Seyershof. (stirāji) nesasēdās tik ātri Jauns. B. grm. 3 I, 20.
Avots: EH XVI, 446
stirājs
stirājs, der Stengel, Halm Saikava; Plur. stirāji, (hohe Laud.) Stoppeln (besonders von Erbsen, Bohnen, Gerste Saikava); altes, zum Viehfutterunbrauchbares Stroh (besonders Roggenstroh) Laud.; Erbsenstroh Oppek., Sessw. n. U., Selsau, Lubn.; die abgehenden Enden des Flachses L., St., Sauken n. U., Wessen: griķiem šuogad tikai stirāji Saikava. puika izaudzis kâ stirājs ebenda. pamet pupām garākus stirājus! ebenda. stirāji nuo linsē̦klām Etn. IV, 97. kaktā stāvēja stirāju strēķītis Jauns. Nebst an. stoǫrr "carex", ahd. storrēn "steif herausstehen, hervorragen" u. a. wohl zur Wurzel ster- "starr sein" (bei Walde Vrgl. Wrtb, II, 627 f.); vgl. auch Persson Beitr. 430 und Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 13, sowie das Reimwort tirāji.
Avots: ME IV, 1072
Avots: ME IV, 1072
uzstirāt
uzstirât, weit and bedächtig ansschreitend hinaufgehen: starks uzstirājis kalnā Saikava.
Avots: ME IV, 385
Avots: ME IV, 385