Paplašinātā meklēšana

‡ àizstrĩķêt, zuschmieren Stenden u, a.: a. plaisas mūrī. Refl. -tiês: viena laiva uotrai aizstrīķējās gaŗām Salis, éin Boot fuhr am andern, sich daran retbend, vorbei.

Avots: EH I, 53

‡ atstrĩķêt,

1) (Überschüssiges) abstreichen;

2) a. izkaptij zuobus Lemburg, Lieven-Bersen oder a. izkapti Smilten, eine Sense streichend stumpf machen.

Avots: EH I, 172

izstrĩķêt, tr.,

1) ausstreichen:
vārdu, ve̦se̦lu rindu;

2) schärfen mit dem
strĩķis; izstrīķējis izskaptiņu, aizpļauj munu cirtieniņu BW. 28629.

Avots: ME I, 807

nùostrĩķêt: mit den Händen den Leib abstreichen (zur Heilung gewisser Leiden) Kalz. n. BielU.

Avots: EH II, 92

nùostrĩķêt, tr., abstreichen: nuostrīķējis izkaptiņu BW. 28629. saimnieks nuostrīķēja pūru.

Avots: ME II, 860

sastrĩķêt,

1) = sašvīkât Gr.-Buschhof;

2) mit dem
strīķis (mehrere Sensen) schärfen: s. visas izkaptis Golg.;

3) am Rande glatt abhobeln:
s. dēļus salīmēšanai Salis;

4) glatt abstreiche(l)n (mehreres):
s. ķieģeļus Zögenhof.

Avots: ME III, 749

strĩķêt,

1): (Ziegel) streichen (beim Herstellen)
Siuxt; (die Sense od. ein Messer) streichend schärfen ebenda; hobeln Orellen; wiederholt sich an etwas reiben: ritenis strīķē, kad drēģis nav labi piesiets Siuxt (ähnlich in Frauenb.); zirgs strìķē ² kājas ("iedams sit vienu kāju pie uotras") Saikava; braucuot ar ragavām pa nuole̦duojušu ieslīpu vietu, tās sāk s. ("?") Orellen; etwas Langes und Schweres (z. B. Balken) so vorwärtsbewegen, dass man zuerst das eine Ende vorwärts schiebt und darauf das andere ebenda. Refl. -tiês: sich an etwas reiben: deķis (braucuot) strīķējas gar riteni Frauenb., Siuxt. izkapts kāta gals pļaunuot strìķējas ² pie ple̦ca Linden in Kurl. (meitas) diezgan ilgi e̦suot uz suola jau strīķējušās Janš. Līgava I, 228; "sich streichen (von Pferden)" Diet. ‡ Subst. strĩķêšana, das Streiche(l)n: par vē̦dara strīķēšanu BW. 20536, 2 var.; ‡ strĩķẽjums, beendetes Streiche(l)n: par vē̦de̦ra strīķējumu BW. 20536, 2 var.

Avots: EH II, 588, 589

strĩķêt, -ẽju,

1) streichen
Bielenstein Holzb. 500; die Sense streichen, schärfen U., Spr.; Ziegelsteine streichen Freiziņ; plätten, glätten, streichen, z. B. das Getreidemass abstreichen U.; (längs der Erde) schleifen Spr.: strīķē manu izkaptiņu! BW. 22584. trauki pilni līdz malam, lai strīķē LP. VI, 864, sīki akmentiņi strīķē (Var.: dauza)... zābaciņus BW. 29637 var. ja tu kājas taisni spersi, būsi mans arājiņš, ja tu iesi strīķēdams, kur tu augi, tur dabūsi 9610, 4, strīķē̦tu (Var.: stē(r)ķē̦tu) istabiņu 9920 var. - strīķējamais,

a) das Streichholz zum Schärfen der Sense
U., Bielenstein Holzb. 500;

b) die Striegel
U.;

2) saufen, schlemmen
Spr. Refl. -tiês, sich reiben Siuxt, PS., Lis., Warkh.: vai (meitas) pirtī blaizījās, vai stallī strīķējās? BW. 20887. Nebst estn. trīkima und li. strykúoti "streichen" aus mnd. striken.

Avots: ME IV, 1091

‡ strīķētin,

1) bis zum Rande:
s. pilns trauks. piebērt trauku s. Ekengraf, (mit ē, ) Warkl.;

2) strīķē̦tin Warkl. "?": zirgs liek kājas s. (mit éinem Fuss an den andem anschlagend?).

Avots: EH II, 589

uzstrĩķêt,

1) streichend schärfen
(perfektiv): u. izkapti;

2) streifend ziehen
(perfektiv): u. strīpas uz sienas Stenden;

3) streichend formen, herstelien:
u. 100 ķieģeļu.

Avots: ME IV, 385

daļ˜ģis,

1): (die Sense)
auch Sussikas; nevar daļga nuostrīķēt BW. 28650, 4 var.

Avots: EH I, 305

II tikt: prs. tīku Alswig, Borchow, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, N.-Laitzen, N.-Peb., Ramkau, Sessw., Warkl.,

1): auch Alswig, Blieden, C., Dunika, Heidenfeld, Lemb., Meselau, N.-Peb., Sessw., Smilt., Stenden, Wolm., Zögenhof; jai tika salts un baist Pas. IX, 328. guovs tika slaucama Sonnaxt. suņus nuomērdē, kad ve̦ci tīk ebenda. daudz tika duots ebenda, Kaltenbr. kad aitas tiek bre̦ngas Salis. ve̦se̦ls t. Kaltenbr.;

2): auch Behnen (neben tapt, werden);
t. kam klāt AP., Kaltenbr., Siuxt, Sonnaxt. valuodās t. Seyershof, a) zum Objekt von Gesprächen werden; b) sich zu unterreden anfangen. ar me̦liem tālu netīk Ramkau. vai luopus badā mērdēsi? tiec savā suolī! Vanagu ligzda 140. 30 gadus bij ticis (dzīvuojis) pēc tē̦va nāves Frauenb, līdz 50 gadu tika, tad nuomira ebenda. gailis (vai kāds cilvē̦ks) tika nuost (= nuobeidzās, nuomira) Seyershof;

3): kas tad pašam tīk? Erlaa. kad laiks (das Wetter)
pretī netiek ("nepiemē̦ruojas"), tad ne˙kas labs nuo labības neiznāk Seyershof. kad tika karpuļi (Kartoffeln), cūkas ēda tuos Sonnaxt. man pļaušana vēl tâ netika (nevedās), juo nemācēju vēl izkapti strīķēt Seyershof. brāļam netiek (neve̦das iegaumēt mācības vai darba), lai mâcās kâ grib ebenda;

4): kad piena netika Seyershof, Sonnaxt. mums tiks visa kā Kaltenbr. var˙būt tā sluota tiek (iztur), kad slauka Frauenb. cik ilgi tad tas tiek (dauert, besteht)?
Siuxt;

5): kas tev tika, ka taids bailīgs? Auleja. kas tai kājai tika? Kaltenbr.;

6): ar tuo maizi varēja kādu laiku t. Kand. jātiek tâ˙pat, kâ ir ebenda. kad tagad būtu jātiek tâ, kâ mēs e̦sam tikuši Siuxt. mātei bij jātiek nuo daļiņas Frauenb. t. nuo paša kules, auskommen, seinen Unterhalt haben
Diet. ‡ Refl. -tiês, auskommen Kand.: ar tuo sviestu var vienu nedēļu t. tie jau ar tik tâ tiekas, kâ var.

Avots: EH II, 681

žvikât Bers., Vīt., mit Geräusch und sinnlos reiben, wetzen, Striche (hin und her) ziehen (z. B. auf einer Schiefertafel mit einem harten Griffel oder Nagel); mit einem stumpfen Messer etwas Hartes schneiden: kuo tu žvikā ar kaŗuoti pa krūzīti? maisi bez truokšņa! Vīt. nepruot izkapti strīķēt: tik žvikā vien gar zuobien izkaptij Vīt. viņš neraksta (nezīmē), bet žvikā tik strīpas krustu un šķē̦rsu. In Nötk. angeblich ein Schallverbum. Vgl. žvīkât.

Avots: ME IV, 844, 845