Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'strīde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'strīde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
sastrīde
sastrīde, sastrīdus, der Zank, Streit: par tuo nu izcēlās atkal sastrīde Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 136. sastrīdus gadījums M. Aruons Latvis 1927, N 1786, S. 4.
Avots: ME III, 749
Avots: ME III, 749
strīde
strīde: auch (mit ì 2 ) Kaltenbr.; būs tiem s. celiņā BW. 17233. tagad tā lieta e̦suot uz strīdes (darüber streite man jetzt) AP.
Avots: EH II, 588
Avots: EH II, 588
strīde
strīde St., U., Mar. n. RKr. XVII, 139, (mit t) C. PlKur., strīds PS., Salis, strids 2 Mar. n. RKr. XVII, 139, Prl., strīds U., strīdus Karls., strīdus U., strīdiņš Salis, strīdiņš U., der Streit, Zank: ve̦lns ar dievu sanāca strīdū LP. VII,1189. bija dzirdama asa strīde Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV,107. ar visiem strīdiņiem tuomē̦r... biedri satika labi A. Brigader Daugava I, 145. Nebst estn. rīd aus mnd. strît.
Avots: ME IV, 1091
Avots: ME IV, 1091
strīdeklis
strīdekls
strīdekslis
strīdelnieks
Šķirkļa skaidrojumā (5)
kauss
I kaûss 2 Demin. instr. s. kausīti BW. 19593 var.,
1): meta kāpuostuos cūkas kausu Siuxt. k. ir taisni pakaļā aiz ausīm Salis;
3): eine irdene Schüssel mit einem Henkel, die früher zum Schöpfen flüssiger Speisen benutzt wurde
Siuxt;
4): auch (ein Kochlöffel, Schöpflöffel)
AP., Ramkau, Seyershof, (Demin. kausiņš ) Wainsel n. FBR. XIV, 85, Liepna, Oknist, Schujen;
7): Demin. kausiņš,
a) "caurums dzirnu stīpā, kur iebāž milnu" Dunika;
b) "neliels kuociņš, kas nuostiprināts dzirnu ripas apakšējā daļā; uz tā balstās augšējā ripa" Warkl.; ‡
8) kausiņu pierē dabūt, einen Schlag (Hieb) vor die Stirn bekommen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡
9) strīdes k., ein unnützer Händelmacher
Diet. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 192.
Avots: EH I, 595
1): meta kāpuostuos cūkas kausu Siuxt. k. ir taisni pakaļā aiz ausīm Salis;
3): eine irdene Schüssel mit einem Henkel, die früher zum Schöpfen flüssiger Speisen benutzt wurde
Siuxt;
4): auch (ein Kochlöffel, Schöpflöffel)
AP., Ramkau, Seyershof, (Demin. kausiņš ) Wainsel n. FBR. XIV, 85, Liepna, Oknist, Schujen;
7): Demin. kausiņš,
a) "caurums dzirnu stīpā, kur iebāž milnu" Dunika;
b) "neliels kuociņš, kas nuostiprināts dzirnu ripas apakšējā daļā; uz tā balstās augšējā ripa" Warkl.; ‡
8) kausiņu pierē dabūt, einen Schlag (Hieb) vor die Stirn bekommen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡
9) strīdes k., ein unnützer Händelmacher
Diet. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 192.
Avots: EH I, 595
strīda
strīdiņš
strīds
trīdeksnis
trīdeksnis
II trīdeksnis U., Kl.-Salwen, Üxküll, (mit î 2 ) Amboten, trīdēkslis, (Alschw.) trīdēksnis, =strĩdêkslis, ein Hackbrett U., Mag. XX, 3, 185: sit, bāba, baube̦nu ar bē̦rna kāju! kam vīrs nepirka sudraba trīdeksni (Var.: trīdēksli, tridekšņus, trīzdeksni, strīzdekli) BW. 21056 var. pie galda dzieduot lietuoja trīdeksni BW. III; 1, 85. trīdeksnis bijis skārda, un barvede talkās ar tuo uz galda situsi Mesoten. Entweder zu trīdêt "ein Tanzstückchen singen", oder dissimiliert aus *strīdeksnis; die Schreibung trijdeksnis BW. 21056 beruht wahrscheinlich auf falschem Anschluss an trîs "drei", wozu auch trīdeksnis I veranlassen konnte.
Avots: ME IV, 240
II trīdeksnis U., Kl.-Salwen, Üxküll, (mit î 2 ) Amboten, trīdēkslis, (Alschw.) trīdēksnis, =strĩdêkslis, ein Hackbrett U., Mag. XX, 3, 185: sit, bāba, baube̦nu ar bē̦rna kāju! kam vīrs nepirka sudraba trīdeksni (Var.: trīdēksli, tridekšņus, trīzdeksni, strīzdekli) BW. 21056 var. pie galda dzieduot lietuoja trīdeksni BW. III; 1, 85. trīdeksnis bijis skārda, un barvede talkās ar tuo uz galda situsi Mesoten. Entweder zu trīdêt "ein Tanzstückchen singen", oder dissimiliert aus *strīdeksnis; die Schreibung trijdeksnis BW. 21056 beruht wahrscheinlich auf falschem Anschluss an trîs "drei", wozu auch trīdeksnis I veranlassen konnte.
Avots: ME IV, 240