Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stragns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stragns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

stragns

stragns Dond., Anzen, einschiessend, morastig: stragni purvi BW. 17219, 1 var.; RKr. VI, 110. stragni valki BW. 17533 var.; 26472. mūsu pļava šuogad ir ļuoti stragna Dond. Nebst stre̦gna nach Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVl, 29 f. zu li. stregiu "erstarre", le. streģele "Eiszapfen", slav. strogъ "streng" u. a. (vgl. auch mnd. strak "steif" u, a. bel Walde Vrgl. Wrtb. II, 629). Eigentlich: zum Erstarren > Stehenbleiben bringend?

Avots: ME IV, 1080

Šķirkļa skaidrojumā (7)

stradzināt

stradzinât, tr., einsinken, einschiessen lassen: nu es tevi stradzināšu (Var.: strēdzināšu) strieguošā avuotā BW. 23247. Zu stragns.

Avots: ME IV, 1080

strakne

strakne, ein Sumpf, da man einsinkt U. Aus *stragtne (zu stragns)? Anders Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 30.

Avots: ME IV, 1081

strēgt

strēgt,

1) strē̦gu oder (Lasd.) strè̦dzu, strēdzu, einschiessen, einsinken, (im Sumpf) stecken bleiben
Baldohn, (mit è 2 ) Warkl. (prs. strē̦dzu), Schwanb., (mit è) Jürg., Arrasch: es tevi strēdzināšu strē̦guošā (Var.: strieguošā) avuotā BW. 23247 var. purvā kājas strē̦dz Lasd.;

2) prt. strēgu, sich anstauen
Peb., Memelshof, (mit ê) Saikava (prs. strē̦dzu), (mit ê̦ 2 ) Bauske, (mit è 2 ) Lubn., Gr. - Buschhof, (mit ẽ) Roop, Serben, Schujen, Smilten, Sermus. Refl. strègtiês 2 sich drängen Lennew.: mākuoņi vēlās un strēdzās pa pē̦rkuoņiem, vē̦trām un negaisiem Asp. - Subst. strē̦gums"?": vējš ieplešas burās un svilpdams skrien strēgumā, uoļi kâ žņirkst Druva II, 1395. Nebst strē̦gns zu stragns.

Avots: ME IV, 1087