strigonis
striguonis, eine einschiessende, morastige Stelle: e̦ze̦ra... līkņās un striguoņuos vietām atruod dziļāki zemē... siekstas Janš. Nīca 11. striguoņa purvs A. v. J. 1897, S. 317. Zu strigt.
Avots: ME IV, 1089
Avots: ME IV, 1089
'strigonis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: