stringa
stringa, in Verbind. mit stranga "?": vakar bija stringa, stranga, ap erģeli ēdināja BW. 14548, 2.
Avots: ME IV, 1090
Avots: ME IV, 1090
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stringa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stringa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
stringals
stringals, stringalka, stringalkša (?), ein bei Festlichkeiten gebrauchtes Musikinstrument Alksnis - Zundulis: kāzās iedama stringalkšu situ, lai bij ciemiņiem kuo pasmieties VL. Nicht ganz zuverlässig.
Avots: ME IV, 1090
Avots: ME IV, 1090
stringana
*stringana od. *stringans "?": lai tie spuoži dālderīši nenuogrimtu stringanā Plūd. Llv. 135; nicht zuverlässig!
Avots: ME IV, 1090
Avots: ME IV, 1090
Šķirkļa skaidrojumā (2)
stranga
stringt
stringt, stringstu, stringu,
1) stramm werden
U.: muskuļi stringa briestuošā spē̦kā Upītis Sieviete 123;
2) klingen (von Violinsaiten)
W. - Livl. n. U.: stīgas stringst Ruj., Dond.;
3) verdorren
L., vertrocknen St.: ceļš, dubļi sāk stringt Bauske. Als ein Kuronismus oder Lituanismus in der Bed. 1 und 3 nebst strangs und poln. zastrząc (part. prt. zastrzągł) "stecken bleiben" zu mhd. strunk "Strunk", dän. strunk "steif aufgerichtet" u. a. (s. Persson Beitr. 4391; Walde Vrgl. Wrtb. II, 650 f.), resp. (wenn mit g aus ide. gk, s. Zupitza Germ. Gutt. 180 und Boisacq Dict. 917) zu an. strangr "streng, hart" u. a.
Avots: ME IV, 1090
1) stramm werden
U.: muskuļi stringa briestuošā spē̦kā Upītis Sieviete 123;
2) klingen (von Violinsaiten)
W. - Livl. n. U.: stīgas stringst Ruj., Dond.;
3) verdorren
L., vertrocknen St.: ceļš, dubļi sāk stringt Bauske. Als ein Kuronismus oder Lituanismus in der Bed. 1 und 3 nebst strangs und poln. zastrząc (part. prt. zastrzągł) "stecken bleiben" zu mhd. strunk "Strunk", dän. strunk "steif aufgerichtet" u. a. (s. Persson Beitr. 4391; Walde Vrgl. Wrtb. II, 650 f.), resp. (wenn mit g aus ide. gk, s. Zupitza Germ. Gutt. 180 und Boisacq Dict. 917) zu an. strangr "streng, hart" u. a.
Avots: ME IV, 1090