Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'strostēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'strostēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apstrostēt

apstruostêt Bauske, bedräuen, scharf verwarnen: a. bē̦rnus.

Avots: EH I, 118


iestrostēt

[ìestruostêt Salis, Wandsen, Bauske, iestruostît Nigr., Ruj., ein wenig durchprügeln.]

Avots: ME II, 74


nostrostēt

nùostruostêt, nùostruostît, tr.,

1) scharf verwarnen, vornehmen:
"tu vari savu de̦gunu bāzt citur kur", viņš aizstāvi nuostruostēja Alm.;

2) ab-, durchprügeln:
es viņu nuostruostēšu pa krietnam Kleinb.

Avots: ME II, 861


pārstrostēt

pãrstruostêt: scharf verwarnen U. (unter struostêt); bet arī saimniekus labi pãrstruostēja: ka tie ņe̦muot sev dzērējus par kalpiem Janš. Mežv. ļ. II, 39.

Avots: EH XIII, 212


piestrostēt

pìestruostêt,

1) durchprügeln:
p. puiku N.-Peb.;

2) streng ansagen, ein schärfen:
p. zē̦nam, lai neiet dārzā Bauske.

Avots: ME III, 298


sastrostēt

sastruõstêt Mitau, Mesoten; Janš. Dzimtene 2 II, 359, tr., durchprügeln; (in Mitau) durchschelten.

Avots: ME III, 750



strostēt

struõstêt Salis, Nigr., Wandsen, Bauske, Bershof, struôstêt 2 Dond., strùostêt 2 Saikava, struostêt Kremon n. U., Naud., Frauenb., -ẽju, struõstît Zögenhof, strùostît 2 Fest., struôstît Kr., Sessw., struostît U., -u, -ĩju, tr., bedräuen, scharf verwarnen U., prügeln Dond., C. (struõstêt), Kreuzb. (strùostêt 2 ): skuoluotājs ņēma struostēt zē̦nu, kam tādas muļķības izdarījis Naud. vecis sāka viņu struostēt latviešu valuodā Seifert Chrest. III, 2, 265. viņš struostījis zirgus LP. VII, 175. Wohl zu r. страсть "Leidenschaft, Schreck", стращать "bangemachen", s. KZ. XLIV, 65 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 629.

Avots: ME IV, 1099


uzstrostēt

uzstruostêt, Schläge verabfolgen: uzstruostē nu viņam krietni ar žagariem! Bers.

Avots: ME IV, 385