stručīt
‡ stručît, -īju Seyershof "dažādi pamācīt, gan uz labu, gan uz ļaunu": viņi mani stručī visu dienu, kâ jārauj lini. Refl. -tiês Seyershof "stīvēties ap smagu priekšme̦tu, kuo nevar pacelt".
Avots: EH II, 589
Avots: EH II, 589
'stručīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: