strubinātstrubinât, = stribinât: labi mani pamielava: sēņu strubu strubināja (Var.: stribināja) RKr. XVI, 263. Kuociņam divas meitas, viena pate karuotīte; ir tā pate nuoskre̦tuse sēņu sulu strubinuot BW. 12837. Zu struba I.Avots: ME IV, 1093
zupazupa: bē̦rnam zupiņa pastrubināt BW. 2186, 5 var.; "sula" Kaltenbr., Linden in Kurl.Avots: EH II, 812