Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'strutene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'strutene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

strutene

strutene: auch AP.; avenes, nātres un strutenes Daugava 1935, 387. kad acis sāp, tad ziež struteņu sulu acīs Linden in Kurl.

Avots: EH II, 591


strutene

strutene, Plur. strutenes, Schöllkraut (chelidonium majus L.) Mag. IV, 2, 49; RKr. II, 69, U. (sarkanās str. od. gravas str.), Brucken n. Etn. I, 67, Gr, - Buschh., Etn. III, 6; LP. VII, 595; Kronv. 2 4057; Johannisblut, Hartheu (hypericum L.) RKr. II, 72, U. (dze̦ltānās str. od. meža str.), Karls.; Maulbeeren Fischer 243: pret krītamuo kaiti jādzer struteņu virums RKr. XII, 14. Zu strutas.

Avots: ME IV, 1096

Šķirkļa skaidrojumā (2)

gruvesis

gruvesis, gŗuvesis U., auch gruvezis Selg. n. Etn. IV, 33,

1) [gruveži Selg., Neuermühlen, Salis, gruveši Bauenhof, Dorsth., Bers.], Trümmer, Schutt:
nere̦dz me̦lnuos gruvešus Vēr. II, 208. pilsē̦tu sadedzināt, lai tā ir gruvešu kuopa V Mos. 13, 16. strutenes aug uz gruvešu kaudzēm Etn. III, 6;

2) gruvezis, ein baufälliges Haus
Kurischhaff;

3) verhärteter, gefrorener Kot, Unebenheit auf dem Wege
Adsel, Smilt., Schwanb.;

4) = gruzis: man gruvesis grauž acī A. XIII, 492. Zu gŗūt.

Avots: ME I, 666


strutele

strutele Siuxt, = strutene">strutene: struteles labas, kad slapjās ēdes; tad ar sulu paberzē; struteles Frauenb., ein gewisses auf Wiesen wachsendes Heilkraut.

Avots: EH II, 591