strutene, Plur. strutenes,Schöllkraut(chelidonium majus L.) Mag. IV, 2, 49; RKr. II, 69, U. (sarkanās str. od. gravas str.), Brucken n. Etn. I, 67, Gr, - Buschh., Etn. III, 6; LP. VII, 595; Kronv. 2 4057; Johannisblut, Hartheu(hypericum L.) RKr. II, 72, U. (dze̦ltānās str. od. meža str.), Karls.; Maulbeeren Fischer 243: pret krītamuo kaiti jādzer struteņu virums RKr. XII, 14. Zu strutas.
gruvesis, gŗuvesis U., auch gruvezis Selg. n. Etn. IV, 33,
1)[gruveži Selg., Neuermühlen, Salis, gruveši Bauenhof, Dorsth., Bers.], Trümmer, Schutt: nere̦dz me̦lnuos gruvešus Vēr. II, 208. pilsē̦tu sadedzināt, lai tā ir gruvešu kuopa V Mos. 13, 16. strutenes aug uz gruvešu kaudzēm Etn. III, 6;
2)gruvezis,ein baufälliges Haus Kurischhaff;
3)verhärteter, gefrorener Kot, Unebenheit auf dem Wege Adsel, Smilt., Schwanb.;
4)= gruzis: man gruvesis grauž acī A. XIII, 492. Zu gŗūt.
‡ strutele Siuxt, = strutene">strutene:struteles labas, kad slapjās ēdes; tad ar sulu paberzē; struteles Frauenb., ein gewisses auf Wiesen wachsendes Heilkraut.