Paplašinātā meklēšana

‡ apstruvêt

1) sich (von fliessen dem Wasser) mit Schleim bedecken
Spr.;

2) = ‡ applekšêt, ‡ appūznît Bers., Fest.: zē̦nam visa pade̦gune apstruvējusi.

Avots: EH I, 118

ìestruvêt, sich mit Moos und Schimmel bedecken Spr.

Avots: ME II, 74

nùostruvêt,

1): iet nuostruvējis (sehr schmutzig)
Lis. netīrumiem nuostruvējis bē̦rns Bers. mē̦sliem nuostruvējusi guovs ebenda; ‡

4) = nùole̦duôt Daugmale.

Avots: EH II, 92

nùostruvêt Tirs. n. RKr. XVII, 70, [Sessw.], nuostrūvêt, intr.,

1) sich beschmutzen, sich besudeln, sich mit Schleim od. etwas Dickflüssigem über-haupt bedecken
Spr. (nùostruvêt): luopu kuopēja nuostruvējusi Druw. bē̦rni skraida ar nuostruvējušiem de̦guniem Druw. riebīgi nuostruvējušas sienas MWM. X, 882. [nuostruvēj(u)ši lindraciņi BW. 34638 var.] tik˙pat nuostruvējušas ir rupjās pakulu biksas un kre̦kls Dok. A. A. VII, 767; aber mit langem u (vielleicht Druckfehler?): varēja parādīties savā... kalēja veidā, t. i. nuostrūvējušām ruokām Dok. A. Krišs Laksts 20 (zum ūv neben uv vgl. auch Le. Gr. § 63;

2) "nùopūžņuot": nabagam acis pa˙visam nuostruvējušas Golg.;

3) "piekust, nuoieties"(?) Erlaa].

Avots: ME II, 861

pìestruvêt, sich mit Eiter füllen Ar.

Avots: ME III, 298

struvêt,

1): auch Draw.; "werden" ME. III, 1096 zu verbessern in "werden:";

2): auch Heidenfeld.

Avots: EH II, 591

struvêt, -u od. -ẽju, -ẽju,

1) durch herabfliessenden Schmutz od. Wasser streifig, unsauber, verschossen werden
sarkanais lakats, kad dabūs lietu, sāks struvēt Jürg. nuoputējuši luogi pēc lietus struvē ebenda. de̦guns vienumē̦r struvēt (struvē Kreuzb.) struv (ist mit Rotz besudelt) Lub.;

2) eitern
Spr., Golg., Fest., Bers., Sessw., Saikava, Kl., Arrasch, Warkl.: auguons jau sācis struvēt Arrasch, Warkl. rē̦ta struvēt struv Fest. kājas struvē DL. Zu straujš.

Avots: ME IV, 1096, 1097