Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stuidīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stuidīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizstuidīt

àizstuidît, (stossend) hin-, wegtreiben Bauske, Erlaa, Schnehpeln, Stenden: māte viņu aizstuidīja uz aku pēc ūdens Pas. IX, 81.

Avots: EH I, 53


apstuidīt

apstuĩdît, tr., berufen (Gold., Dond); verblüffen, samulsināt, ar savādu atbildi neļaut brīvi izrunāties Siuxt; besänftigen (U.).

Avots: ME I, 127


atstuidīt

atstuidît,

1) abwehren
Für. I;

2) weg-, zurückstossen
Stenden (mit 2 ).

Avots: EH I, 172


iestuidīt

ìestuidît, tr., einjagen, einflössen: nelabais iestuida brāļu sirdīs nelabas duomas LP. VI, 963.

Avots: ME II, 74


nostuidīt

nùostuĩdît,

1): "mierīgs!" Madze tuo nuostuidīja Dünsb. Baskājiete 12.

Avots: EH II, 92


nostuidīt

nùostuĩdît, tr., streng verwarnen, hinund herstossen, abdressieren: māte mani tâ nuostuidījuse, ka bez viņas ziņas ne˙kuo nedrīkstu darīt Ahs. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 861


pastuidīt

pastuĩdît, [pastūdît], tr., etwas anspornen, antreiben, anhetzen: sunītis rēja rejamuo, es pastuidu stuidāmuo (Var.: pastūdu stūdāmuo) BW. 14961, 4.

Avots: ME III, 109


sastuidīt

sastuidît,

1) antreiben, anspornen:
sastuidīt 2 puišus pie darba Zögenhof; aufhetzen Meiran: sastuîdīt suni uz luopiem Saikava;

2) "= sastumdīt" (mit ui 2 ) Lautb.;

3) verweisend berufen, scheltend zur Ruhe bewegen:
sastuĩdīt truokšņuotājus Nigr.

Avots: ME III, 750


stuidīt

stuĩdît,

1): "bīdīt, grūstīt" Sermus;

2): suni s. (mit ) Skaista n. FBR. XV, 48, Warkl.; "rāt" (mit 2 ) Schibbenhof. ‡ Subst. stuidîšana, das Antreiben:
kad ... viņš kādureiz māti paklausīja, tad tas nuotika ... pēc lielas stuidīšanas Pas. IX, 82. Augstkalns meint FBR. XIV, 117, dass dieses Verbum auf der Interjektion stui FBR. XII, 92 < poln. stój "halt!" beruhen könne, aber stuidît I bedeutet ja nicht "anhalten", sondern "antreiben".

Avots: EH II, 593


stuidīt

I stuĩdît Siux, Dond., Wandsen, Neuhausen, Bl., stuîdît Saikava, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) stossen
Neik. N. U., Libau, Hasepont, Anneburg, (mit -uĩ 2 ) Stenden (selten): mani jau kâ bīstakli visur stuida Alksnis-Zundulis;

2) stuĩdît Bauske, Dond., Grünwald, MSil., stùidît Walk, stuîdît 2 Nigr., Schibbenbof, stuidīt U., Annenburg, Lubn., zur Arbeit treiben
U., artreiben Hasenpot (mit 2 ), (auf)hetzen Lettg.: suni stùidīt 2 Lubn., Warkl., Saikava. sunīt[i]s rēja rejamuo, es pastuidu stuidāmuo (Var.: parīdu rīdāmuo) BW. 14461, 4 var. tas vienmē̦r jāstuidī Nigr., Walk. es viņu gan stuidu un mācu Janš. Bandavā II, 232. stuĩdāmais, ein Mensch, der van andern angetrieben wird Dond.;

3) steuern, wahren
L.;

4) trügen, irreführen
(?): kuo nu stuidi (hetzest auf?) bē̦rnu ar tādiem niekiem! Refl. -tiês, "?": puisīti, stuidies! BW. 34682. wenn mit ui aus ōi̯, zu stîdît.

Avots: ME III, 1101, 1102


stuidīt

II stùidît "(ungewandt) gehen" (?) Bers., Adsel.

Avots: ME III, 1102


stuidīt

III stuîdît 2 Gramsden, stehen bleiben lassen, anhalten. Wohl auf poln. stój "halt!" beruhend.

Avots: EH II, 593


uzstuidīt

uzstuidît,

1) aufhetzen:
u. suni žīdam Stenden;

2) mit Gewalt antreiben zu:
nevarēju viņu lē̦ti uzstuidīt pie darba Stenden;

3) in den gehörigen Stand, in Ordnung bringen
(perfektiv): man tevi jāuzstuĩda; tad tik tu varēsi iziet ganuos Dond.

Avots: ME IV, 385