Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stumburs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stumburs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
stumburs
stum̃burs,
2): "Strümpfe" ME. m. 1105 zu verbessern in "Stümpfe";
5): auch Lems.; ‡
8) ein Türpfosten:
pieslieties ... pie durvju stumbura Janš. Dzimtene I. 357.
Avots: EH II, 595
2): "Strümpfe" ME. m. 1105 zu verbessern in "Stümpfe";
5): auch Lems.; ‡
8) ein Türpfosten:
pieslieties ... pie durvju stumbura Janš. Dzimtene I. 357.
Avots: EH II, 595
stumburs
stum̃burs Wolmarshof, PS., rosth., AP., Arrasch, Schujen, Jürg., Ruj., Salis, Bauske, Siuxt, Selg., Wandsen, Dond., stùmburs Serbigal, stùmburs 2 Schwanb., Adl., Lis., Selsau, Sessw., Lös., Bers., Lubn., Saikava, Nerft, Warkl., Preili
1) auch stumburis Bl., ein Baumstumpf U., (mit ùm 2 ) Bers., Lasd., Adsel, (mit um̃ )Grünwald, ein kräftiger, nicht angefaulter baumstumpf druw.: ieraudzījis ve̦cu kuoka stumburu Etn. III, 142. satrupējuši stumburi LP. VI, 141. kre̦klu šuvu gar stumburi (Var.: pie stumbura) mērīdama, lai aug mans arājiņš stumburīša gaŗumā BW. 7355, 3 var.: "рогуля" Karls.:
2) der Strunk, Kohlstrunk
LP. VII, 1177; (im Plur.) Federstoppeln, die Strümpfe von Ruten U.;
3) auch stumburis, ein eingegrabener Pfosten (mit -ùm- 2 ) Lubn.: atsa, vārti, ver˙aties līdz pašiem stumburiem (Var.: stuburiem)! BW. 18611 var. vārtu stumburā (stumburī 21744, 1) 16228, 2 var. lievenis ce̦lts uz uozuola stùmburiem 2 Bers., Adsel;
4) sluotas stum̃burs, ein abgebrauchter Besen
Salis, Siuxt, Alt - Ottenhof;
5) aufgerichtete Bäume mit kurzen Ästen zum Trocknen von Erbsen
(U.), Klee, Leinsaat u. a. A. - Ottenhof;
6) ein auf
stumburi 5 aufgerichteter Kleehaufen Alt - Ottenhof, (mit um̃) Salis;
7) eine Art Garnwinde
Salisb., ein dreizinkiges hölzernes Gestell unter der Garnwinde Alt - Ottenhof. Vgl. stumbe̦ns.
Avots: ME III, 1105
1) auch stumburis Bl., ein Baumstumpf U., (mit ùm 2 ) Bers., Lasd., Adsel, (mit um̃ )Grünwald, ein kräftiger, nicht angefaulter baumstumpf druw.: ieraudzījis ve̦cu kuoka stumburu Etn. III, 142. satrupējuši stumburi LP. VI, 141. kre̦klu šuvu gar stumburi (Var.: pie stumbura) mērīdama, lai aug mans arājiņš stumburīša gaŗumā BW. 7355, 3 var.: "рогуля" Karls.:
2) der Strunk, Kohlstrunk
LP. VII, 1177; (im Plur.) Federstoppeln, die Strümpfe von Ruten U.;
3) auch stumburis, ein eingegrabener Pfosten (mit -ùm- 2 ) Lubn.: atsa, vārti, ver˙aties līdz pašiem stumburiem (Var.: stuburiem)! BW. 18611 var. vārtu stumburā (stumburī 21744, 1) 16228, 2 var. lievenis ce̦lts uz uozuola stùmburiem 2 Bers., Adsel;
4) sluotas stum̃burs, ein abgebrauchter Besen
Salis, Siuxt, Alt - Ottenhof;
5) aufgerichtete Bäume mit kurzen Ästen zum Trocknen von Erbsen
(U.), Klee, Leinsaat u. a. A. - Ottenhof;
6) ein auf
stumburi 5 aufgerichteter Kleehaufen Alt - Ottenhof, (mit um̃) Salis;
7) eine Art Garnwinde
Salisb., ein dreizinkiges hölzernes Gestell unter der Garnwinde Alt - Ottenhof. Vgl. stumbe̦ns.
Avots: ME III, 1105
Šķirkļa skaidrojumā (5)
ķemurains
ķe̦muraîns "?": šitāds ķe̦murains stumburs lai būtu tas, kas cīņā pārveicis viņas brāli A. XII, 100. [Vgl. čemurains.]
Avots: ME II, 364
Avots: ME II, 364
liels
liêls,
1) [bei Manz. Lettus lielis (li. lielis Miež.), lielas (?) kauls], das Schienbein, die Wade; der Fuss (pars pro toto):
liksim od. laidīsim lielus vaļā! wollen wir uns aus dem Staube machen;
2) zābaka liels, der Stiefelschaft;
3) [egles liêls "nesamērīgi liela izaugusi kuoksnes viena puse" Trik.; "egles stumburs" (?) Morizberg; egles liêls 2 "tā egles puse, kur gadskārtas lielākas, cietas, iesarkanas" Stenden, Wizenhof; "die der Sonne zugekehrte, härtere und rötliche Seite einer Fichte"
Wirginalen; "ja egle aug purvainā vietā nepareizi apgaismuota, tai saules pusē ruodas lielas un rupjas gadskārtas, bet pretējā pusē sīciņas; šādu, grūti zāģējamu, trauslu (egles vai priedes) augumu sauc liêlu" N. - Peb., Gudenieki]; die härtere Seite der Nadelbäume: skuju kuokiem, sevišķi eglēm, vis˙vairāk purvā augušām, vienuoss sānuos kuoks ir cietāks, pabrūns un biezākām augumu kārtām, pret pūšanu arī izturīgāks, tuo sauc par liêlu Druw. Etn. II, 161, Golg., AP., Etn. IV, 130; ["liêls kuoks Selsau, = lielains kuoks". - Wenigstens in den Bed. 1 u. 2 das substantivierte liẽls; zur Bed. vgl. li. leilas; vgl. auch Grünenthal Изв. XVIII, 4, 139 und AfslPh. XXXVIII, 138. Der Bed. 3 liegt wohl zunächst die Bed. "Wade" zugrunde].
Avots: ME II, 502
1) [bei Manz. Lettus lielis (li. lielis Miež.), lielas (?) kauls], das Schienbein, die Wade; der Fuss (pars pro toto):
liksim od. laidīsim lielus vaļā! wollen wir uns aus dem Staube machen;
2) zābaka liels, der Stiefelschaft;
3) [egles liêls "nesamērīgi liela izaugusi kuoksnes viena puse" Trik.; "egles stumburs" (?) Morizberg; egles liêls 2 "tā egles puse, kur gadskārtas lielākas, cietas, iesarkanas" Stenden, Wizenhof; "die der Sonne zugekehrte, härtere und rötliche Seite einer Fichte"
Wirginalen; "ja egle aug purvainā vietā nepareizi apgaismuota, tai saules pusē ruodas lielas un rupjas gadskārtas, bet pretējā pusē sīciņas; šādu, grūti zāģējamu, trauslu (egles vai priedes) augumu sauc liêlu" N. - Peb., Gudenieki]; die härtere Seite der Nadelbäume: skuju kuokiem, sevišķi eglēm, vis˙vairāk purvā augušām, vienuoss sānuos kuoks ir cietāks, pabrūns un biezākām augumu kārtām, pret pūšanu arī izturīgāks, tuo sauc par liêlu Druw. Etn. II, 161, Golg., AP., Etn. IV, 130; ["liêls kuoks Selsau, = lielains kuoks". - Wenigstens in den Bed. 1 u. 2 das substantivierte liẽls; zur Bed. vgl. li. leilas; vgl. auch Grünenthal Изв. XVIII, 4, 139 und AfslPh. XXXVIII, 138. Der Bed. 3 liegt wohl zunächst die Bed. "Wade" zugrunde].
Avots: ME II, 502
sietaine
stebēns
‡ ste̦bē̦ns "nuopuvis kuoka stumburs; sapuvis bluķē̦ns; (fig.) truls, neveikls cilvē̦ks" Nötk.; brāļa bē̦rni kai ste̦bē̦ni ("?") Tdz. 37891, 1 var.
Avots: EH II, 575
Avots: EH II, 575