stutiņastutiņa Zabeln n. FBR. IV, 65, Kand., Selg., Bixten, Blieden, Neuenb., Doben, Prawingen, Samiten, Tuckum, Spārne, stutīte Schmarden, Sessw., = statiņa, der Getreidehaufen (auf dem Felde). Zu stute I?Avots: ME III, 1108, 1109
stutlītestutlīte (?), = stutiņa: līdz kuo rudzus nuopļauj un sasien kūļuos, tuos sacilā stutītēs Ahs.; aus *stutelīte?Avots: ME III, 1109