Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'suiti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'suiti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

suiti

I suĩti,

1): suitu puiši man patika, suitu svārki nepatīk BW. 20559, 1. gar tuo suitu istabiņu RKr. XX, 52; ‡

2) kleine Ferkel
NB. (die Leute von NB. kaufen sich Ferkel angeblich meist bei den suĩti 1). Eine sehr fragliche Etymologie von s. (von poln. świta "Suite") wird Suitu k. 7 gegeben.

Avots: EH II, 600

suiti

I suĩti Nigr., Dond., Gold., auch suĩtiņi, die katholischen Letten von Alschwangen LP. V, 4, Konv. 2 4067. der Name (vgl. auch suiķis II) beruht wahrscheinlich auf suiti oder suits "viel", wie nach Mag. IV, 2, 164 32 im Goldingenschen Kreise (zu dem auch Alschwangen gehört) häufig gesprochen werde, indem jene Letten (von ihren Nachbarn) nach einem speziell bei ihnen gebräuchlichen Ausdruck benannt sind.

Avots: ME III, 1116

suiti

II suĩti Dunika, sehr lebhafte, unruhige Kinder.

Avots: ME III, 1116

suiti

III suiti, Adv. "?": vārpsta izšļukuse nuo ruokām un avuotā iekšā. (pameita) izbailēs liekusies s. pakaļ, bet kāja stīdējuse ... LP. VI, 829.

Avots: EH II, 600

suitis

‡ suitis OB. "sehr viel; eine Menge". Zu suits II.

Avots: EH II, 600

Šķirkļa skaidrojumā (4)

suiķis

II suiķis, ein Alschwangenscher Katholik; ein Sprachmenger U.; der Litauisch, Russisch, estnisch usw. unter das Lettische mengt St., L.; der unreinlettisch spricht (mit uî 2 0 Bl. (n. LSpr. I, 260 in Alschw. und im Oberland). Dürfte als ein urspr. kurisches Wort auf *suitis (gen. suiķa aus *suiti̯ā )zurückgehen (vgl. Bielenstein 1. c. und 182); vgl. suiti.

Avots: ME III, 1115, 1116

suitīties

*suitīties "?": kuo nu suities, utuojies? Pantenius.

Avots: ME III, 1116

suits

I suĩts: konservātuorijā ... gājis diezgan suiti Austriņš Raksti V, 63; Kompar. suĩtāk AP. "grūtāk": slinkumu tā neieredzēja ne acu galā, un tālab dažreiz ve̦ctē̦vam iznāca var˙būt drusku s. (od. zu suits II?) Austriņš Raksti VII, 364.

Avots: EH II, 600

suits

II suits U., suišs L., St., überflüssig; Adv. suiti L., suiši St., überflüssig, zuviel: izbailēs liekusies suiti (zu sehr?) pakaļ LP. VI, 829; Komparativ suitâk,

a) mehr
Ramkau: es vēl suitāk gribu;

b) (mit ùi 2 ) Wallhof, zuviel:
vairāk sivē̦nam nav jāduod; ka netiek suitāk Wallhof. rijnieks kartupeļus nuo krāsns vilkdams saka:"dažiem ir ticis suitāk (= tie ir sade̦guši)" AP. Subst. suitums, der Überfluss, die Fülle L., St., U., (in Livl.) hiag. IV, 2, 149: nelūdzuos suitumu, nedz lieku bagātību Vidzemes dziesmu grām. v. J. 1809, No 83, 2. nāks... bada gadi, tad taps tas suitums... aizmirsts Glück I Mos. 41, 30, vārdu suitums Kundz. Kronv. 104. ļaužu suĩtums (Menge) Bershof. mums suitums vāju rakstnieku Laube. Adverbial: cūkas luopu... suĩtumis (instr. pl.; reichlich) Janš. Dzimtene V, 113; suitums "daudz" Hasenpot. Dürfte am ehesten nebst li. suitis "reichlich" (bei Geitler Lit. Stud. 113) und apr. zuit "genug" auf slav. sytъ "satt" (woher sùits 2 Golg., satt) beruhen, s. Trautmann Apr. Spr. 466. Das liv. søit "überflüssig" (vgl. Thomsen Beröringer 279 f.) dürfte, zumal es im Finnischen isoliert zu sein scheint, eher aus dem Le. stammen als umgekehrt.

Avots: ME III, 1116