Paplašinātā meklēšana

[nùosuksnît, hörbar und energisch saugend erschöpfen Bauske: priecādamās, cik tas (= bērns) dūšīgi zīd, māte teica:"tas jau suksnī tik dūšīgi, ka tuo vajadzēs sākt ēdināt, - citādi viņš tevi dikti nuosuksnīsu Janš. Dzimtene V, 436.]

Avots: ME II, 862

[nùosukstêtiês Nigr., = nùoslaistîtiês: nuosukstējās tur ilgu laiku, bet ne˙kā nepadarīja.]

Avots: ME II, 862

‡ nùosukstît,

1) (schnüffelnd?) absuchen
Heidenfeld;

2) beriechen
Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 28: nedabīji ne n˙! Refl. -tiês (s. ME. II, 862): nicht genügende Witterung haben, schnüffelnd die Witterung hörbar durch die Nase einziehen Vank.

Avots: EH II, 92

nùosukstîtiês "?": nuosukstījās vien! A. XV, 165; ["schnüffeind gewisse Laute von sich geben": suns nuosukstījās vien N.-Peb., Bauske; "nuočāpstināties": n. pēc garda ēdiena Arrasch.]

Avots: ME II, 862

pasukstît: nedabūsi ne p. (baudīt) nuo šitā alus Saikava. suns ce̦lmā pasukstīja un ni˙kā nesauode Warkl.

Avots: EH XIII, 177

pasukstît, tr., ein wenig wittern, riechen: zagļi nuozaguši ābuolus, pats nedabūja ne pasukstīt. ēd, kuo tev duod, citādi nedabusi ne pasukstīt! Burtn.

Avots: ME III, 109

sasuksnît,

1) durchprügeln:
s. puiku Saikava;

2) eine gewisse Zeit hindurch saugen:
bē̦rns vēl ilgi sasuksnīja (mātes krūti) Nigr.

Avots: ME III, 751

sasukstît,

1) aussaugen:
s. rē̦tu Saikava, Schwanb.;

2) ausschnüffeln, erwittern:
suns sasukstīja pē̦das Bauske; s. peles Saikava. Refl. -tiês, sich beriechen: suņi mīl sasukstīties Jürg.

Avots: ME III, 751

‡ suks zuobs NB. "īss, nuorauts, it kâ nuošķe̦lts zuobs".

Avots: EH II, 601

suksantiņš " ein nichtiger Mensch" ("kas visur šaudās") Edw.; "ein Unerwachsener, der sich ins Gesprach mischt" Launekaln; "ein lebhaftes, lustiges Kind" Odensee.

Avots: ME III, 1118

suksariņš, ein Kosewort für ein Kind Alksn.-Zund.

Avots: ME III, 1118

‡ suksinât Kegeln "sīkiem suolīšiem tecēt": zirgs suksina.

Avots: EH II, 601

‡ I suksis Grawendahl, Lasd. "ein Pferd, das nicht mehr gut laufen kann".

Avots: EH II, 601

‡ II suksis Nötk. "prasta, rupja drēbe".

Avots: EH II, 601

suksît: "pauost, aplaizīt, nupgaršuot" Seyershof: suns ne s. nedabū. ve̦caimātei neduod ne piliena piena s.

Avots: EH II, 601

suksît (von Ferkeln gesagt) Planhof "=rietinât (pupu)"; fressen Salis, Wolmarshof; "beschnüffeln" Bauske: nedabūsi ne suksīt Widdrisch; vgl. *sucinât und suksnît.

Avots: ME III, 1118

‡ suksītis Seyershof, ein Bisschen: ne˙vienu suksīti gaļas vairs nedabū ēst.

Avots: EH II, 601

suksnas Zabeln, alte Kleider, Lumpen.

Avots: ME III, 1118

‡ suksnis Puhren "lupata".

Avots: EH II, 601

suksnīši,

1) "?": ve̦cu drēbju suksnīši Plūd. LR. III, 387;

2) "kurzgewachsener Plachs
(auch in Lis.); kurzes Frauenhaar" Gaiken.

Avots: ME III, 1118

suksnît,

1): auch Frauenb.; ‡

2) schnüffeln (vom Hund); eifrig suchen
Kurmene.

Avots: EH II, 601

suksnît, -ĩju, hörbar saugen Nigr.: tas jau suksnī tik dušīgi, ka tuo vajadzēs sākt ēdināt Janš. Dzimtene V, 436. Nebst suksît zu *sucinât.

Avots: ME III, 1118

sukspīre, Gabelweihe Mag. XVII, 1, 91.

Avots: ME III, 1118

‡ sukstene "kas sukstenējas".

Avots: EH II, 601

‡ sukstenêtiês "Ungewandt, schwerfällig etwas tun": tu tik tâ sukstenies (zu verbessern in sukstenējies?) kâ tāda sukstene Janš. Precību viesulis 8.

Avots: EH II, 601

*sukstêt(iês), zu erschliessen aus nùo-sukstêtiês; anscheinend zu suktiês "sich drehen."

Avots: ME III, 1118

sukstêt, -ēju Kokn., =sukstīt 1.

Avots: ME III, 1118

sukstêtiês (?) Pe̦nkule "= sūkstîties 2".

Avots: ME III, 1118

*sukstêt(iês), zu erschliessen aus nùo-sukstêtiês; anscheinend zu suktiês "sich drehen."

Avots: ME III, 1118

sukstît,

1): auch Salis, Sermus.

Avots: EH II, 601

sukstît,

1) schnüffeln
Jürg., Bers., Lubn., Burtn., Verlorenes suchen U. (unter sakstît): kuo tas suns tur sukstī? Jürg. (oder suksta Grünwald, Kurmene). man pēdiņas sukstīdamas BW. 22054;

2) beriechen:
lapsai arī nedeva ne sukstît Etn. III, 32; "geniessen" Saikava;

3) =sūkstîtiês 2: suksti nu par saviem nedarbiem! Burtn.;

4) "?": ja gribi pārduot, tad ņem septiņus rubļus un ne sukstīt vairāk! Vīt. In den Bedd. 1-2 wohl zu sukît; in der Bed. 4 zu sūkstîties?

Avots: ME III, 1118

ur̂suks Sonnaxt "ein tückischer Knabe, der stets widersprechen will".

Avots: ME IV, 308

uzsukstît, s. uzsukît.

Avots: ME IV, 386

‡ šeķerêt Lubn. "suchen, sukst%C4%ABt">sukstīt".

Avots: EH II, 625

*I sucinât oder *sucinêt, = sūkât, wiederholt (und nicht intensiv) saugen, lutschen: stipri kuodu cietu riekstu, mīksti plūmi sucine BW. 21070 (aus Selg.). Wenn nicht mit ū (zu sùkt) zu lesen, nebst suks(n)ît zu an. sog "Saugen", ahd. sūgan "saugen", mhd. souc (-ges), cymr. sugno, lat. sūcus "Saft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 469); vgl. auch sùkt 1.

Avots: ME III, 1113

suķêt -ẽju Seew. Mag. XIII, 2, 52, Etn. II, 82, U., suķît Linden n. U., die Pfeife rauchen (von Knaben) U. Etwa aus *suksêt (vgl. suks(n)ît)

Avots: ME III, 1119

II suķis U., Bramberge n. Etn. II, 82, Demin. suķelis (verächtlich) Ohscheneeken, suķē̦ns BW. 18545,1 var., 28838,1, suķêntiņš 32583,3, ein Halbschwein Karls., (in Dunika) ein Ferkel: kāzās ēdīs treknuo suķi Antuons. pie vistiņas, pie suķīša Upītis St. 4. Wenn kein Lituanismus, etwa aus *suks (nach sulķis f, teķis) umgebildet? Vgl. cymr. hwch "sus, porcus", ae. sugu "Sau" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 512 f.), sowie le. suvē̦ns.

Avots: ME III, 1119

II sukšķis "wer schnüffelt" Bauske; zu sukstît 1.

Avots: ME III, 1118

šukstît Meselau, -ĩju, tr., intr., = sukst%C3%AEt">sukstît 1, šukât: suns šukstī zaķam pē̦das N.-Peb. kad ve̦d nuo tīruma labību, ganu suņi manās peles šukstīt Nötk.

Avots: ME IV, 105

uzsukît Golg., sukst%C3%AEt">uzsukstît Bers., aufschnüffeln, witternd aufsuchen: suns uzsuk(st)īja peles.

Avots: ME IV, 386