Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'susēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'susēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

apsusēt

apsusêt, apsust [li. apsùsti], intr., betrocknen, trocken werden: ceļi apsusējuši Aps. III, 3. jau zemīte apsususi St.

Avots: ME I, 127

izsusēt

izsusêt, izsust, intr., austrocken, trocken werden, versiegen: lai e̦ze̦ri izsusē̦tu BW. 13467, 1. vai zeme nav pārāk izsusējusi? JU. upes izsus Etn. I, 78. izsusušas rīkles Apsk.

Avots: ME I, 807

nosusēt

nùosusêt: nuosusējušuos ... kalniņuos Janš. Līgava I, 438.

Avots: EH II, 93

nosusēt

nùosusêt, intr., abtrocknen, trocken werden: jau rasiņa nuosusēj[u]se BW. 22669. sen jau bij ceļi nuosusējuši Kaudz. vēl piens nav uz lūpām nuosusējis, bet jau kritiķi! RA.

Avots: ME II, 862

pasusēt

pasusêt, intr., abtrocknen: ceļš bij labi pasusējis Kaudz.

Avots: ME III, 109

sasusēt

sasusêt, intr., austrocknen: zeme jau sasusējusi Bauske.

Avots: ME III, 751

susēt

susêt: auch Fest., Heidenfeld, Oknist, Saikava.

Avots: EH II, 604

susēt

susêt, -u, -ẽju, trocken werden U., Celm.: balta migla kalnuos kāpj, skaidri avuotiņi sus RKr. VII, 1042. asni slaps un susēs MWM. XI, 256. izkapti cilā un neļauj tai susēt J. Alunan. Zu sust II.

Avots: ME III, 1125

susētuvis

*susẽ̦tuvis: auch Bērzgale (der Schatten eines Lebewesens), Kalupe, Lubn., Pilda, Preiļi (in Lettg.), Skaista, Zvirgzdine, Pas. XII, 426 (aus Preiļi); stāvēt var "pakrēslī", bet cilvē̦kam vai kuokam ir "s." Borchow. kuo ej pēc mani kai s.? Zvirgzdine. bailīgs kai s. ebenda. likās, ka tikai s. nuostiepās; pat pē̦du nepalika, kur viņa pārskrēja Sprūdžs Daugava 1939, 601.

Avots: EH II, 604

susētuvis

*susē̦tuvis (erschlossen aus infl. susāťiv́ś) Trasun 6, (mit ê̦ ) Warkh., Warkl., Birži (in Lettg.), susê̦tuve Lubn., Meiran, susētava Lubn., infl. susativs Zbiór XVI, 217, ostle. susātevs Lubn. (n. Etn. II, 81), susateve Lubn., susetavs Lubn., susātyvs Borchow, der Schatten, das Schattenbild (vom Menschen): vai tas (der Schatten) ... nav kāda... pūķa susātivs? Austriņš M. Z. 24. Damit identisch ist wahrscheinlich susatēvs, ein Doppelgänger Döbner n. U. susētuvis beruht wohl auf einem Stamm *susē̦tū- (wie apr. insuwis "Zunge": slav. języ-къ). Wenn die Wurzel hier sēt- ist und s aus ide. sk̑ hat, so gehört es zu air. scáth, ahd. scata "Schatten", got. skadus, gr. σχότος, "Dunkel(heit)" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 600)., Zum su- vgl. le. suplak u. a., sowie mcymr. cy-scawd "Schatten".

Avots: ME III, 1126

Šķirkļa skaidrojumā (2)

izsusināt

izsusinât, fakt. zu izsusēt, austrocknen: drēbes, kre̦klus.

Avots: ME I, 807

izsust

II izsust, s. izsusēt.

Avots: ME I, 807