Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svēts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svēts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
pasvēts
[pasvè̦ts,
1) einem Heiligen ähnelnd:
mūsu saimnieks tāds pasvē̦ts (ironisch);
2) pasvē̦ta diena, ein halber Feiertag.]
Avots: ME III, 111
1) einem Heiligen ähnelnd:
mūsu saimnieks tāds pasvē̦ts (ironisch);
2) pasvē̦ta diena, ein halber Feiertag.]
Avots: ME III, 111
pussvēts
svēts
svè̦ts,
1): tas ... villainītes svē, tām naktēm sagulēja BW. 6305 tavu nabadzībū! tavu svē̦tu tukšību! Delle Neg. nieks 28. ir bez mācītāja svē̦ti nuomiršu Pumpurs Raksti II, 165;
2): svē̦ta sāpe A.-Schwanb. s. nazis BielU., ein sehr scharfes Messer.
svē̦ti ķe̦ngāt ebenda, lästern und fluchen. Subst. svè̦tums,
1): tā ar savu svē̦tumiņu BW. 843.
Avots: EH II, 617
1): tas ... villainītes svē, tām naktēm sagulēja BW. 6305 tavu nabadzībū! tavu svē̦tu tukšību! Delle Neg. nieks 28. ir bez mācītāja svē̦ti nuomiršu Pumpurs Raksti II, 165;
2): svē̦ta sāpe A.-Schwanb. s. nazis BielU., ein sehr scharfes Messer.
svē̦ti ķe̦ngāt ebenda, lästern und fluchen. Subst. svè̦tums,
1): tā ar savu svē̦tumiņu BW. 843.
Avots: EH II, 617
svēts
svè̦ts,
1) heilig, fromm
U.: Sprw. svē̦ts kâ dieva pirksts RKr. VI, 143. ej kruogā - būsi gudrs, ej baznīcā būsi svē̦ts! Br. sak. v. 532. svē̦ts mans kundziņš, kâ tē̦rauda krustiņš Br. 538. Māriņa svē̦ta sieviņa 7. svē̦ta tā meitiņa, ne tā dzied, ne runā BW. I, 843. svē̦ts rīts Biel. 1099, der Morgen eines Feiertages. svē̦ts vakars, der Abend vor dem Feiertage U. svē̦ta dzīvuošana, ein frommes, exemplarisches Leben U. nuoskaitīja svē̦tuo lūgšanu (das Vaterunser) BW. III, 1, 76. viņi svē̦tā vaigā lūguši dievu R. Sk. I, 8. svē̦tie, die Seligen, Auserwählten U.;
2) durch Wirkung, Stärke ausgezeichnet
U.: svē̦tas dusmas Kundz. Ve̦cais Stenders 113. svē̦ti lāsti, schwere Flüche U. svē̦tuo baiļu... neredzējis Upīte Medn. laiki 170. svē̦ts nazis St., ein Messer, dessen Schnitt sehr schmerzt. svē̦ts kuodums, ein unheilvoller Biss St., U. tas svē̦ti sāp, das schmerzt heftig U. svē̦ti beigta Br. P. 26. svē̦ti apgalvuot LP. I, 176;
3) svē̦ta čūska LP. VII, 1273, die Kupferschlange
U., Etn. IV, 10; svē̦tā meita, eine Art Käfer Etn. II, 136; Plur. svē̦tās meitas, eine Art Ausschlag auf dem Gesicht Etn. II, 11. svē̦tuo meitu vārdi Br. IV, XXVIII; svē̦ti rutki, Meerrettig St., U.; svē̦ts uguns, der starke (kalte) Brand Mag. IV, 2, 149, U. - Subst. svè̦tums,
1) die Heiligkeit
U.;
2) "das Heiligtum":
sargāt Māras svē̦tumu Etn. I, 85. Aus r. святъ "heilig".
Avots: ME III, 1156
1) heilig, fromm
U.: Sprw. svē̦ts kâ dieva pirksts RKr. VI, 143. ej kruogā - būsi gudrs, ej baznīcā būsi svē̦ts! Br. sak. v. 532. svē̦ts mans kundziņš, kâ tē̦rauda krustiņš Br. 538. Māriņa svē̦ta sieviņa 7. svē̦ta tā meitiņa, ne tā dzied, ne runā BW. I, 843. svē̦ts rīts Biel. 1099, der Morgen eines Feiertages. svē̦ts vakars, der Abend vor dem Feiertage U. svē̦ta dzīvuošana, ein frommes, exemplarisches Leben U. nuoskaitīja svē̦tuo lūgšanu (das Vaterunser) BW. III, 1, 76. viņi svē̦tā vaigā lūguši dievu R. Sk. I, 8. svē̦tie, die Seligen, Auserwählten U.;
2) durch Wirkung, Stärke ausgezeichnet
U.: svē̦tas dusmas Kundz. Ve̦cais Stenders 113. svē̦ti lāsti, schwere Flüche U. svē̦tuo baiļu... neredzējis Upīte Medn. laiki 170. svē̦ts nazis St., ein Messer, dessen Schnitt sehr schmerzt. svē̦ts kuodums, ein unheilvoller Biss St., U. tas svē̦ti sāp, das schmerzt heftig U. svē̦ti beigta Br. P. 26. svē̦ti apgalvuot LP. I, 176;
3) svē̦ta čūska LP. VII, 1273, die Kupferschlange
U., Etn. IV, 10; svē̦tā meita, eine Art Käfer Etn. II, 136; Plur. svē̦tās meitas, eine Art Ausschlag auf dem Gesicht Etn. II, 11. svē̦tuo meitu vārdi Br. IV, XXVIII; svē̦ti rutki, Meerrettig St., U.; svē̦ts uguns, der starke (kalte) Brand Mag. IV, 2, 149, U. - Subst. svè̦tums,
1) die Heiligkeit
U.;
2) "das Heiligtum":
sargāt Māras svē̦tumu Etn. I, 85. Aus r. святъ "heilig".
Avots: ME III, 1156
svētsvinība
svētsvinīgs
svè̦tsvinîgs,* feierlich: svē̦tsvinīgs brīdis Jaun. Dr. 1901, S. 324. sirdi pārņe̦m svē̦tsvinīgas bailes JR. IV, 29. svē̦tsvinīgi izģerbies SDP. VI, 35.
Avots: ME III, 1156
Avots: ME III, 1156