svīra,
svīre,1) svìra 2 Schwanb.,
svìre 2 Golg., Kreuzb., Gr. - Buschh., Lubn.,
svìris C., PS.,
svīris Serb. und Trik. n. U.,
der Hebel, Hebebaum: bez svīres šituo akmeni neizcelsim Gr. - Buschh.
ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā Etn. IV, 162.
uz kuru pusi jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101.
meitas ar svīrēm (Var.:
buomjiem) cilājamas BW. 12926, 1.
ar svīrīti me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa 30353, 4;
2) svĩre Janš.,
svīris Plm. n. U.,
der Brunnenschwengel: var redzēt... akas svīri Janš. Dzimtene V, 160.
Zu svira; zum ī vgl. li. svyróti "taumeln" und r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" (und wruss. свир "Brunnenschwengel", wenn dies nicht aus dem Baltischen stammt).Avots: ME III,
1163,
1164