Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svīris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svīris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

svīris

I svīris,

1): auch (mit ì 2 ) Warkl.;

2): auch (mit î 2 ) Orellen.

Avots: EH II, 620




svīris

III svĩris Karls., ein gewisser Fisch.

Avots: EH II, 620

Šķirkļa skaidrojumā (5)

sveiris

sveiris U., = svīris, Hebebaum, Hebel; Brunnenschwengel Bielenstein Holzb. 163 (nördlich von der Abau). Wenn nicht mit hochle. ei aus ī, etwa mit "Entgleisung" (nach Leskien Abl. 348 und Reichelt KZ. XXXIX, 61) zu sviris, svira? Oder nebst r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" zur Wurzel von cymr. chwyfio "movere", mhd. swīmen "sich hin und her bewegen", sweim "das Schwingen" u. a. (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 518 f.)?

Avots: ME III, 1148


svereklis

svereklis Konv. 2 429,

1) der Hebel
Vīt., MSil., Dr.; "was am Ende des Brunnenschwengels angebunden wird" C., Jürg.: vindas ierīkuojums pastāv nuo stāvu zemē ierakta staba, kura... virsgalā svārstās ap tapu divstilbīgs svereklis Konv. 49. viņas vare̦nie sverekļi pacēla ve̦cuo pasauli MWM. VI, 379; "svīris" Schibbenhof;

2) ein Lot Schibbenhof; ein altmodischer, hölzerner Besemer
Odensee. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1151


svīra

svīra, svīre,

1) svìra 2 Schwanb., svìre 2 Golg., Kreuzb., Gr. - Buschh., Lubn., svìris C., PS., svīris Serb. und Trik. n. U., der Hebel, Hebebaum: bez svīres šituo akmeni neizcelsim Gr. - Buschh. ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā Etn. IV, 162. uz kuru pusi jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. meitas ar svīrēm (Var.: buomjiem) cilājamas BW. 12926, 1. ar svīrīti me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa 30353, 4;

2) svĩre Janš., svīris Plm. n. U., der Brunnenschwengel:
var redzēt... akas svīri Janš. Dzimtene V, 160. Zu svira; zum ī vgl. li. svyróti "taumeln" und r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" (und wruss. свир "Brunnenschwengel", wenn dies nicht aus dem Baltischen stammt).

Avots: ME III, 1163, 1164


svīre

I svīre,

1): s. (mit ĩ ) de̦r ce̦lmu laušanai AP.;

2): laba akas s. Tdz. 57459. ar svīrīti (od. zu svīris?) me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa BW. 30353, 4.

Avots: EH II, 620


zvīris

zvīris (?) N. - Bartau, = svīris I: ce̦lmus lauž ar zvīriem nuo bedres laukā.

Avots: ME IV, 781