Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'svainis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'svainis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

svainis

svaĩnis: auch ("?") Pilten, (mit ài 2 ) Erlaa, Višķi, (mit ) Aahof, Borchow, Skaista, Zvirgzdine, (mit ai ) Kurmene; der Mann der Schwester (mit ) Warkl.; "Schwiegersohn" (mit ai ) N.-Autz n. BielU.; "in Zirau auch wohl Bruder des Mannes" BielU.

Avots: EH II, 611


svainis

svainis Bl., Schlehk, Iw., Widdrisch, Tr., Nigr. (li. sváinis "des Weibes Schwestermann"), (mit ) Mar., Walk, Kreuzb., KL, Sessw., Golg., Warkh., Pilda, Kr., C., Lipskaln, (mit 2 ) Bershof, Bauske, svains, der Bruder der Frau Kalz., Birži (in Lettg.), Baltinow, Laud. (mit ), Schwager; der Mann der svaine Döbner n. U.; der Mann der Schwester RKr. XVI, 2072, BW. 13712; Vetter Glück Jerem. 32, 12 (svains), Ohm Glück Amos 6, 10 (svains): te̦ku māsu apraudzīt, vai svainītis labi tur(a) BW. 13763. svaini, māsas vīr! 25768. paši brāļi svaiņi (Druw.), sagt man von Brüdern, die (nicht ihre!) Schwestern geheiratet haben. svainu sē̦ta Janš. Nīca 40. Bei Glück Jerem. 32, 12 auch (fehlerhaft?): der Bruder des Vaters. Zu ahd. swein "Diener" (eigentlich: der Angehörige?, swîo "Bruder der Frau, Schwestermann" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 295, Johansson IF. II, 7, Walde Vrgl. Wrtb. II, 457) und nach Brandt PФB. XXIV, 187 und Ehrlich griech. Beton. 148 auch zu ksl. svьstь, čech. svěsť "soror uxoris".

Avots: ME III, 1141

Šķirkļa skaidrojumā (5)

draugule

draugule (unter draugulis): svainis gubenī ar... draugulēm BW. 22973, 2 var.

Avots: EH I, 330


īnums

īnums,

1) die Miete
(?): svainis nuoticies uz īnumu pie ... Ķe̦lma Janš. Dzimtene II 2 , 444. pie saimnieka uz īnuma III 2 , 256;

2) "ein Mietsmann"
(= iebũvietis) Gramsden. Beruht auf žem. *įnumys = schriftli. įnamys "Häusler; Mieter; Arbeiter mit freier Station".

Avots: EH I, 501


leins

I lèins PS., [Trik., leĩns Ruj., N. - Peb., lèins 2 Lis., Mar.], schiefbeinig, auswärts gedreht [Schrunden, O. - Bartau, Doblen, Bauske, Laud., Sessw., Fest., N. - Schwanb., Bers., Lis.]: uz āru ar pirkstiem izgrieztas kājas sauc par leinām [leiņām (?) nach U. unter kleins] kājām Etn. IV, 3, [Brucken]. tas jau mūsu jaunais svainis leinajām kājiņām BW. 30580 var. (aus Tirsen). viņam kājās tik leinas, ka cūka var cauri skriet N. - Peb.] viņš kājas lika tâ drusku leini Saul.; [leĩns "lahm" Sermus; leins "krumm, schwach (von Beinem)" Nötk. In livischem Munde aus kleins (s. dies) entstanden? Oder aber (dem li. leĩnas "biegsam, schwach" entsprechend, vgl. le. liels) in der Bed. durch kleins beeinflusst?].

Avots: ME II, 446


svaine

svaîne Kr., Warkh., Sessw., svaĩne Nigr. (li. sváinė "Schwester der Frau"), svaîne 2 Bauske, Bershof, die Schwester der Frau: svainīt[i]s mani svaini sauca BW. 15714; 25771. sīkas, mazas tev svainītes 25758. kur, svainīte, tā maltīte? 19334. svainis... veda svaines, sievas māsas, pēc kārtas dancuot III, 1, S. 34.

Avots: ME III, 1141


švainis

švainis BW. 10792; 13730, 29; 24865, (scherzhaft; mit aî) Stockm., = svainis">svainis. Mit dem š- vom entlehnten švãgars (BW. 3844 var., 15301) oder švãģeris "Schwager"?

Avots: ME IV, 113