Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sveilēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sveilēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

izsveilēt

izsvèilêt 2

1) [stark ausheizen Hirschenhof]: cepli izsveilēju [heizte aus?]
BW., II piel., No 973;

[2) "ātri izdedzināt, izsvilināt" Bers.; Fehteln: vai jau visu sausuo malku izsveilējis? Fest.;

3) "izkarsēt" Heidenfeld. Refl. - tiês, sich gründlich durchwärmen:
cilvē̦ks izsveilējas karstā saulē vai pie pilnas uguns Heidenfeld.]

Avots: ME I, 808


nosveilēt

nuosveilêt,

1) = nùokar̂sêt (mit èi 2 ) Heidenfeld, Prl.: nuosveilē̦ta krāsns Bewern, Stockm.; n. strādnieku ar darbu Heidenfeld;

2) (viel) verbrennen
(mit èi 2 ) Meselau, Prl.: n. daudz malkas. Refl. -tiês,

1) sich erhitzend rot werden
Tirsen n. RKr. XVII, 80: n. krāsns priekšā sarkans kâ sveilis.

Avots: EH II, 94


sasveilēt

sasveilêt,

1) erhitzen, glühend machen:
s. dzelzi Golg.;

2) verbrennen
(tr.): s. lielu šķilu N.-Bergfried (mit ), Lis., Adleenen.

Avots: ME III, 753


sveilēt

svèilêt 2 ,

1): "übermässig heizen"
Meselau; heizen (mit "eî" ) Holmhof; stark heizen; "karsēt" (mit ei ) Druw.; "dedzināt" (mit èi 2 ) Marzen; "dedzināt, karsēt, sildīt" Lubn.: svèilē 2 saule, arī krāsns kurē̦damās;

4) "(kam) pa krietnam saduot" (mit ei ) Druw. Refl. -tiês,

2): auch Druw., Lubn.

Avots: EH II, 613


sveilēt

svèilêt 2 -ẽju,

1) heiss, glühend machen
(mit eĩ) Jürg., Salis, (mit èi 2 ) Golg., Schwanb., (den Ofen) stark heizen Lis., Sessw., Lasd., Bolwen, (mit èi 2 ) Vīt., Bers., Stockm., Odsen, Laud., Bewershof; Hitze verbreiten: šuodien (saule) stipri sveilē Saikava. kuo tu krāsni tik stipri sveilē, vai tu māju gribi nuodedzināt? Drosth. negrib un negrib vārīties, kaut gan jau kādu stundu sveilēju (heize stark, aber mit nassem Holz) Laud.;

2) unaufhörlich rauchen
Bers.;

3) intensiv beschäftigt sein:
jau nuo paša rīta sveilē ar kulšanu Saikava. Refl. -tiês,

1) stark geheizt werden
Tirsen n. RKr. XVII, 80 (mit èi 2 ); lichterloh brennen: krāsns viņam sveilējas dienu un nakti Sessw., ähnlich Druw. n. Etn. II, 161. trīs naksniņas... smēde sveilējās BW. 24875;

2) sich in der Glut (der Sonne oder des Ofens) wärmen
(Mor., Lis., Bers.) und dabei rot werden Tirsen n. RKr. XVII, 80. Vielleicht (nach J. Schmidt Voc. II, 486) mit"Entgleisung" zu svilt; oder mit dem Vokalismus von an. svīda "sengen, brennen"?

Avots: ME III, 1147