Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sviedrēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sviedrēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizsviedrēt

‡ àizsviêdrêt, beschlagen (sich mit Schweiss bedecken) machen: a. luogus.

Avots: EH I, 54

apsviedrēt

‡ apsviedrêt(iês), beschwitzen Warkl.: viņš pārnāca apsviedrēji(e)s.

Avots: EH I, 119

apsviedrēties

‡ apsviedrêt(iês), beschwitzen Warkl.: viņš pārnāca apsviedrēji(e)s.

Avots: EH I, 119

iesviedrēt

[ìesviedrêt, schwitzend schwiessig machen: meita jaunuo kre̦klu iesviedrējusi Nigr.]

Avots: ME II, 75

izsviedrēt

izsviêdrêt, ‡

2) ausschwitzen lassen:
ja tē̦vam neprāts neizsvīdīs, tad es lūkuošu i. Ciema spīg. 263.

Avots: EH I, 484

nosviedrēt

nùosviêdrêt, nùosviêdruôt, tr., in Schweiss, zum Schwitzen bringen: Laime zirgus nuosviedrēj[u]si BW. 6629. es tīšām nuosviedruoju lielas naudas kumeliņu 18442.

Avots: ME II, 864

pasviedrēties

‡ pasviêdrêtiês 2 Dunika, eine Weile schwitzen: šuodien karsts laiks: būs krietni jāpasviedrējas.

Avots: EH XIII, 178

piesviedrēt

pìesviedrêt, von Schweiss durchdrungen machen: p. kre̦klu.

Avots: ME III, 299

sasviedrēt

sasviêdrêt: mani ... stundas laikā ... tâ s. A. Upītis Sm. lapa 57.

Avots: EH XVI, 453

sasviedrēt

sasviêdrêt, freqn. sasviêdrinât, tr., schwitzen lassen, machen (perfektiv). Subst. sasviêdrêtiês, in Schweiss geraten; mit Schweiss durchtränkt werden: kuokvilnas zeķes drīzāki sasviedrējas Konv.1 88.

Avots: ME III, 753

sviedrēt

sviêdrêt, Refl. -tiês: kuo tu sviêdrējies? velc svārkus nuost! AP.

Avots: EH II, 620

sviedrēt

sviêdrêt C., -ẽju,

1) sviedrêt U., sviedruôt U., Spr., sviedrât, sviedrinât Wid., tr., zum Schwitzen, in Schweiss bringen U., schwitzen lassen, machen: sviedrēt (Var.: sviedruot 290; 18294; 33639 var.; sviedrât 33639 var.) ... kumeliņu BW. 27013 var.; 33639 (ähnlich: 15026 var.). kādēļ... kurpēs turēt un velti sviedrēt kājas? Janš. Dzimtene 2 II, 187;

2) intr., tr., Schweiss treiben
U. (sviedrinât), V. (sviedrēt und sviedrinât), schwitzen U. (sviedrēt u. sviedruot): pret kalniņu (sc.: bē̦ruo) ruokā ve̦du, lai sviedriņus nesviedrē Lat. vij. 58;

3) sviedruot St., schweissen (in der Jāgersprache vom Bluten des Wildes).
Refl. -tiês, ein Schwitzbad nehmen, sich ausschwitzen (lassen). Zu svîst 3.

Avots: ME III, 1165

Šķirkļa skaidrojumā (2)

vietēt

I vietêt: mit ìe 2 Fehteln; gaļu v. Bērzpils. Refl. -tiês,

1): pirtī v. "sutināties, sviedrēties" Fehteln (mit ìe 2 ), Kaugershof. ‡ Subst. vietêtājs, wer welken macht:
ābuoliņa vietē̦tāja (von der Sonne) BW. 28591.

Avots: EH II, 798