izsvinēt
izsvinêt, tr., aus -, abfeiern, die Feier beenden: viņš bija jau divējas kāzas izsvinējis Dok. A.
Avots: ME I, 809
Avots: ME I, 809
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'svinēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'svinēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
pasvinēt
svinēt
svinēt
svinêt, -u, -ẽju, tr., feiern: kāzas (BW. III, 1, S. 7; LP. IV, 54), svē̦tkus (Kurl. n. U.), svētdienu. Jānīt[i]s svin svē̦tu dienu (Var.: vakariņu) BW. 33053. ne tā svin svē̦tu dienu, ne ar piektu vakariņu 6844. Zur Wurzel von li. šveñtas, pr. swenta- (in Ortsnamen, z. B. Swentegarben), slav. svętъ (> serb. svêt), av. spǝnta- "heilig", av. spanah- "Heiligkeit", s. Trautmann Wrtb. 311. In Nötk., Lis., Sessw. dafür svinnêt, in Drosth. zvinnêt, was auf der ehemaligen Schreibung swinneht (= svinêt) berüht, indem dort dies Wort erst aus der Schriftsprache bekannt geworden ist.
Avots: ME III, 1160
Avots: ME III, 1160
Šķirkļa skaidrojumā (7)
apkūlas
apkũlas, apkũlĩbas, Demin. -iņas (li. apkulos Lesk. Nom. 226),
1) Beendigung des Dreschens;
2) ein Fest nach beendigtem Dreschen (auch
apkūlu dzīres): apkūlas dzert, svētīt, svinēt; mēs dzeŗam liniem kāzas, miežu, rudzu apkūliņas (Var.: apkūlības, appļāvības) BW. 28823. mēs savu rudzīšu apkūlas dzērām 28823. apkūlas jeb kluču svē̦tkus senči svinēja pēc labības apkūlām Konv.
Kļūdu labojums:
28823 = 28824
kluču svē̦tkus = kluča svē̦tkus
Konv. = Konv. 1 94.
Avots: ME I, 97
1) Beendigung des Dreschens;
2) ein Fest nach beendigtem Dreschen (auch
apkūlu dzīres): apkūlas dzert, svētīt, svinēt; mēs dzeŗam liniem kāzas, miežu, rudzu apkūliņas (Var.: apkūlības, appļāvības) BW. 28823. mēs savu rudzīšu apkūlas dzērām 28823. apkūlas jeb kluču svē̦tkus senči svinēja pēc labības apkūlām Konv.
Kļūdu labojums:
28823 = 28824
kluču svē̦tkus = kluča svē̦tkus
Konv. = Konv. 1 94.
Avots: ME I, 97
bēres
II bẽres [AP., C., Bauske], bères PS., [Wolmar, Ruj., Salis, Serbigal, Selg., Dond., Wandsen, Neuenb., Līn.], Kand., das Leichenbegängnis, das Begräbnis: bērēs lūgt, braukt, bēres dzert, svinēt; bēŗu diena, ierašas, gājiens, nams. mēs dzeŗam cūku bēres BW. 28824, 1. vakar dzēru bērītē, šuodien bēŗu paģirās 27780. [Wegen bērējs, Totengräber, Leichenbegleiter, wohl zu bẽrt "schütten"
Avots: ME I, 290
Avots: ME I, 290
bērot
bêŗuot 2 Ahs.,
1) beerdigen, begraben:
mēs visi paliksim slimi un mirsim; kas mūs bēŗuos? [
2) bēres svinēt Wid.]
Avots: ME I, 292
1) beerdigen, begraben:
mēs visi paliksim slimi un mirsim; kas mūs bēŗuos? [
2) bēres svinēt Wid.]
Avots: ME I, 292
dižs
dižs (li. dìdis),
1) gross
(synonym mit liels und mit diesem promiscue gebraucht): diža (liela) slava, mazs tikums Ltd. 1024. diža (liela) meita ceļu gāja, diži gurnus gruozīdama BW. 11713. dižs un liels mit einander verbunden: liela, diža istaba, pumpuruoti griesti RKr. 268;
2) vornehm, herrlich, edel:
dižu ļaužu bērniņš biju
3) zur Steigerung eines Verbs od. Adj., gewaltig, herrlich, sehr:
diži, meitas, dzīvuojiet BW. 14086, 2; diži piekust Etn.; kāzas diži svinēt BW. III, 1, 48; diži ve̦cuos laikuos, in uralten Zeiten. dižais ēdiens, das Mittagessen BW. III, 3, 870. [Nach Fick Wrtb. I 4, 454, Prellwitz Wrtb. 2 106, Brugmann Grdr. II 2, 1, 130, Solmsen IF. XIV, 433, Bezzenberger BB. XXVII, 161 zu an. teitr "froh", gr. δέαται "scheint", ai. dīdyati "scheint". Unsicher.]
Avots: ME I, 475
1) gross
(synonym mit liels und mit diesem promiscue gebraucht): diža (liela) slava, mazs tikums Ltd. 1024. diža (liela) meita ceļu gāja, diži gurnus gruozīdama BW. 11713. dižs un liels mit einander verbunden: liela, diža istaba, pumpuruoti griesti RKr. 268;
2) vornehm, herrlich, edel:
dižu ļaužu bērniņš biju
3) zur Steigerung eines Verbs od. Adj., gewaltig, herrlich, sehr:
diži, meitas, dzīvuojiet BW. 14086, 2; diži piekust Etn.; kāzas diži svinēt BW. III, 1, 48; diži ve̦cuos laikuos, in uralten Zeiten. dižais ēdiens, das Mittagessen BW. III, 3, 870. [Nach Fick Wrtb. I 4, 454, Prellwitz Wrtb. 2 106, Brugmann Grdr. II 2, 1, 130, Solmsen IF. XIV, 433, Bezzenberger BB. XXVII, 161 zu an. teitr "froh", gr. δέαται "scheint", ai. dīdyati "scheint". Unsicher.]
Avots: ME I, 475
nopļāvības
nosvilt
nùosvil˜t [li. nusvìlti), intr., abbrennen, abgesengt werden: kur tu skriesi vilku māte? vieni sāni nuosviluši VL. nùosvinêt, tr., zu Ende feiern, eine Feier beendigen: kāzas, kristības, Jāņus. lai sanāk Jāņu bē̦rni, Jāņa svē̦tkus nuosvinēt BW. 32899.
Avots: ME II, 864
Avots: ME II, 864
sanākt
sanãkt, intr.,
1) zusammenkommen, sich versammeln:
kad panāksnieki sanākuši, tad brūti mičuoja BW. III, 1, 54. tur sanāce jaun[a]s meit[a]s svē̦tku rītu puškuoties BW. 13250, 35. sanāk Jāņa bē̦rni Jāņa svē̦tkus nuosvinēt 32899. sanāca pilna rija ar ve̦lniem LP. VII, 195. - sanãkšanas vieta, der Sammelplatz Brasche;
2) aneinanderkommen
- sanākt naidā, in Streit geraten: bruņniecība sanāca naidā ar mūkiem A. V. J. 1905, S. 227;
3) entstehen:
rijas dēļ dažu labu reiz[i] ķilda būs sanākuse Aps. V, 4;
4) aufkommen, aufkeimen:
mieži labi sanākuši, die Gerste ist gut aufgekommen U. tuo ēda, lai bakas labi sanāk RKr. XII, 9. Refl. -tiês, zukommen Spr.
Avots: ME II, 692
1) zusammenkommen, sich versammeln:
kad panāksnieki sanākuši, tad brūti mičuoja BW. III, 1, 54. tur sanāce jaun[a]s meit[a]s svē̦tku rītu puškuoties BW. 13250, 35. sanāk Jāņa bē̦rni Jāņa svē̦tkus nuosvinēt 32899. sanāca pilna rija ar ve̦lniem LP. VII, 195. - sanãkšanas vieta, der Sammelplatz Brasche;
2) aneinanderkommen
- sanākt naidā, in Streit geraten: bruņniecība sanāca naidā ar mūkiem A. V. J. 1905, S. 227;
3) entstehen:
rijas dēļ dažu labu reiz[i] ķilda būs sanākuse Aps. V, 4;
4) aufkommen, aufkeimen:
mieži labi sanākuši, die Gerste ist gut aufgekommen U. tuo ēda, lai bakas labi sanāk RKr. XII, 9. Refl. -tiês, zukommen Spr.
Avots: ME II, 692