Paplašinātā meklēšana

‡ attālene, die Ferne Jumpraweeten.

Avots: EH I, 175

‡ iztâlene, eine kleine Entfernung Diet.

Avots: EH I, 488

tālene, s. tāliena.

Avots: ME IV, 144

I grîns ² Janš.

1) [grĩns Wandsen], drall, fest :
grīna dzija Selg. n. Etn. IV, 33 ;

2) [grîns ² Wandsen], böse, streng, hartherzig, unfreundlich
Dond., Selg. : nuo tālenes es pazinu grīnuo tē̦va dē̦lu BW. 9816. vai jūsu saimniece ar˙vien tâ grīni runā kâ tagad Nigr. skatījās viens uz uotru ar grīnām acīm Lautb. [tev, tautieti, grīna daba BW. 21706 var.]

Kļūdu labojums:
tālenes = tālienes

Avots: ME I, 657

‡ ķīķuôtiês "?" (= ķĩķêtiês I?): tie klātu nenāca, bet ķĩķuojās nuo tālenes Pēt. Av. IV, 67.

Avots: EH I, 706

lĩguôt [li. lingúoti "schwanken"], lĩgât, -ãju Mag. XIII, 41;

1) intr., schwanken, sich schaukeln:
līguojuošu (Var.: līguotāju) laipu metu BW. 13445. līguodams miedziņš nāca. līguo, laiva, uz ūdeņa!

2) sich schaukelnd bewegen:
parādies tu, saulīte, kuŗu vidu tu līguoji Ltd. 1786. sietiņš līguoja launaga laikā BW. 3019. līguo saule launagā, nuo launaga vakarā 17500; 26640. redzēju kalpa līgaviņu sudrabā līguojam Ltd. 1838;

3) sich schaukeln, sanft wogen:
upe nesa līguodama baltu linu ē̦rkulīti Ltd. 807. es redzēju nuo tālenes ezeriņu līguojuot (Var.: viļņuojuot) BW. 27975;

4) jubeln, namentl. Johannislieder singen, Johannisfest feiern,
Līgo - Lieder singen;

5) singen (von der Nachtigall)
St.;

6) tr., schaukeln, schaukelnd hin un her bewegen:
līguo vilnis baltu puķi ezeriņa maliņā; tâ līguoja (so schwärmten, schwebten) sveši ļaudis ap tuo manu augumiņu BW. 15697. puķes lē̦ni galvu līguo Vēr. II, 428. līguo saule meža galus BW. 32443;

7) singen:
tautas dziesmas Aus.;

8) eine Arbeit saumselig betreiben:
pieci gadi vienu zeķi kâ līguot nuolīguoju BW. 7276. Refl. -tiês, schwanken, sich schaukeln, vibrieren, watscheln: līguoties līguojas balta puķe e̦ze̦rā BW. 6462. līguojies, āra liepa! 12020. kad es gāju tautiņās, visa zeme līguojās 16697. līka liepa, līks uozuols, tur bij labi līguoties. vaigi vien līguojas, kad iet Latv. Subst. lĩguõjums, das Geschaukelt-, Gesungenhaben: bruokastiņu, māmuliņa, par šā rīta līguojumu! BWp. 972. Subst. lĩguôšana, das Schaukeln, Singen; lĩguôtãjs, der Schaukelnde, Jubelnde: dziedāšanu Jāņuos sauc par līguošanu un dziedātājus par līguotājiem, līguotājām Etn. IV, 71. [Vgl. auch die Belege bei Doebner Mag. XX, 4. 87 ff. - Die Bed. 4 (woraus weiterhin die Bed. 5 und 7) wohl aus dem Refrain lĩguo entwickelt. - Wohl zu le. ļuodzîties, li. lingė "Stange, an der man die Wiege aufhängt"und (s. Būga KZ. LI, 129) liñgė "Milan", r. dial. лягáться "schaukeln, schwanken" u. a., vgl. Osthoff Parerga 342, Mikkola BB. XXV, 75 f., Solmsen KZ. XXXVII, 581 f., Lidén Stud. 46.]

Avots: ME II, 484

lũsinâtiês,

1) lauern (wie ein Luchs):
kuo tu lūsinies nuo tālenes? Dond.;

[2) "der Arbeit ausweichen"
N.-Peb.).

Avots: ME II, 520

tāliena, tāliene C., Kl. (mit â), U., tālene U., tāļiena, tāļiene, tāļene, die Ferne: nuo tālenes, aus der Ferne, weit her U. uz tāleni, nach ferner Gegend U. ļaudis nuo tuvienes un tālienes LP. VII, 355. bērinieki gan iz tuvienas, gan tālienas Aps. Bagātie radi 46 (ähnlich: Aus. l, 104). tu man esi vienīgā tuvienā un tālienā JR. IV, 27. iz tālienes atsteigties Stāsts Krieviņ 14. nuo tāļienas tautas nāca BW. 9645, 2 var. nuo tālienes (Var.: tālienas 28671 var.; 29686, 8, tālenes 9816 var. [aus Kand.]; 29686, 8 var. (aus Zierau), tāļenes 18471 var.) es pazinu 18471; 28670; 29686, 8. redzēja viņš tuo vietu nuo tāļenes Glück I, Mos. 22, 4. māsa stāvēja nuo tāļenes II. Mos. 2, 4.

Avots: ME IV, 145

tālne (wohl aus tālene), die Weite, Ferne: tī ir muna ļaudaveņa, kuŗ[a] nuo tālnes raudzījās BW. 11341, 3.

Avots: ME IV, 145

zìmêt (li. žymėti "bezeichnen"), -ẽju,

1) zeichnen, bezeichnen
L., U., kennzeichnen Frauenb. (z. B. ein Zeichen ins Holz einkerben; ein Lamm am Ohr kennzeichnen, um es von den übrigen zu unterscheiden u. dergl.): kungs ar namdari aiziet mežā kuokus zīmēt LP. V, 231. zīmē̦ti vakara brāļi BW. 20317;

2) (eine Zeichnung) zeichnen;

3) abnehmen, urteilen, (nach gewissen Merkmalen) vermuten
U.; deuten;"erkennen": es tâ zīmēju, ich sehe die Sache so an U. mežmalā iet cilvē̦ks; es zīmēju, ka būs kaimiņš, am Waldrande geht ein Mensch, nach gewissen Merkzeichen vermute ich, dass es der Nachbar ist U. zīmējat, bāleliņi, kuŗa brūtes īkstā māsa! BW. 20600, 1 var. (ähnlich: 20647). es skatuos un zīmēju, vai tā sieva būtu mana radeniece, vai ne Frauenb. zīmējiet, sveši ļaudis, kuŗa jums piederēja! Biel. 1380. princis ieraudzīja... meiteni, kuŗu tas zīmēja par savu glābēju JK. V, 1, 68. šuo ē̦ku jau nuo tālenes zīmējām par skuolu Kaudz. lai viņš zīmē (mag er erkennen) LP. VI, 1052;

4) "?": brūtei deva pirmuo glāzi... lai viņu zīmē̦tu (kennzeichnen?)
un apmantuotu BW. III, 1, S. 86. tu gan, ciema brāl, zīmē savu dunci! Alksnis-Zundulis. gan jaunskungs zīmē (gibt Zeichen?), lai klusa Seifert Chrest. II, 76. Reft. -tiês,

1) "?": uz... lūpām zīmējās (war zu sehen?)
sāpīga grumba Vēr. II, 160;

2) = zìmêt 3: zīmējuos tuo Indriķi, kur es biju redzējuse? BW. 20752, 4;

3) sich auf etw. beziehen:
uz kuo tas zīmējas? Kaudz. M. 160. runa īpaši zīmējās uz brūti BW. III, 1, S. 101. - Subst. zìmêšana,

1) das Bezeichnen, Kennzeichnen;

2) das Zeichnen;

3) das Vermuten, Deuten;
zìmẽjums, die Zeichnung: puškuoti ar daiļiem zīmējumiem; zìmê̦tãjs, der Zeichneŗ Zeichenkünstler.

Avots: ME IV, 735