aptēlot
‡ aptē̦luôt, schildernd beschreiben: Pe̦rlants šuos nuotikumus bija ... aptē̦luojis Deglavs Rīga II, 1, 170.
Avots: EH I, 121
Avots: EH I, 121
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tēlot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tēlot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
attēlot
attè̦luôt, tr., wiedergeben, reproduzieren: pilnīgi tuo pašu attē̦luot, kas oriģinālā Vēr. I, 1328. Refl. -tiês, sich widerspiegeln: tas var attē̦luoties rakstnieka fantazijā Jan. attē̦luojums, die Wiedergabe, Reproduktion, das Abbild. attē̦luotājs, wer wiedergibt, reproduhiert: viņš ir nuovē̦ruotājs un nuovē̦ruotā attē̦luotājs Vēr. II, 715.
Avots: ME I, 204
Avots: ME I, 204
ietēlot
ìetē̦luôt, tr., darstellen, verkörpern: tie ir viņa paša vaibsti, kuo viņš ietē̦luo savā "klusē̦tājā" Druva I, 300. Refl. - tiês, sich darstellen, sich verkörnern: dramatiska darbība ietē̦luojas sarunās Konv. 2 2815. spē̦ks, kas mākslā ietē̦luojas Druva I, 1392.
Avots: ME II, 81
Avots: ME II, 81
iztēlot
iztè̦luôt ,* tr., vor -, darstellen: meklēja tuo kuopt un iztē̦luot rakstniecībā Kronw. viņa vēl ne˙kad nebij pie tiesas bijusi un tādēļ sev visādi tuo iztē̦luoja AU. Refl. - tiês, sich vorstellen, sich gestalten: viņš iztē̦luojās kaut kuo lielu MWM. IX, 512. Subst. iztè̦luõjums, die Vor -, Darstellung: cilvē̦ka gara un sirds iztē̦luojumā Vēr. II, 280.
Avots: ME I, 817
Avots: ME I, 817
notēlot
nùotè̦luôt, tr., abbilden, darstellen C.: tie ir jānuotē̦luo JR. V, 155. Refl. -tiês, sich abbilden, zum Vorschein kommen: irōnisks smaids nuotē̦luojās pār bāluo seju Vēr. II, 1333. [nuotē̦-luodamās pret luoga maiguo dzidrumu, viņa izskatījās divkārt daiļāka Veselis Saules kapsē̦ta 23.] Subst. nùotē̦luõjums, die Abbildung, Darstellung, das Abbild: diezgan labi izdevies uozuola nuotē̦luojums A. XVII, 3; nùotē̦luôšana, das Abbilden, Darstellen; nùotē̦luôtãjs, der Abbildner, Darsteller.
Avots: ME II, 874
Avots: ME II, 874
pārtēlot
patēlot
patẽ̦luôt, tr., oberflächlich abhandeln, skizzieren: par latviešu rakstniecību. Subst. patē̦luõjums, die Skizze, eine kleine Abhandlung: tad nāk patē̦luojums par latviešu intelliģences saskaldīšanuos Vēr. I, 1418.
Avots: ME III, 121
Avots: ME III, 121
tēlot
tē̦luôt,* gestalten Kronw.; darstellen, schildern. Refl. -tiês,
1) sich gestalten
Kronw.; dargestellt, geschildert werden: viņš pats, viņa mīļākā tur tē̦luojas Vēr. I, 1318; 21 sich vorstellen: labāka likteņa nebij kuo tē̦luoties Sudr. E. Subst. tē̦luošana, das Gestalten, Darstellen; tē̦luojums, das einmalige, vollendete Gestalten, Darstellen; die Darstellung, die Gestalt: apslēpt tuos nedrīkstu, citādi neiznāktu patiesīgs tē̦luojums Aps. VII, 3; tē̦luotājs, wer darstellt, gestaltet; der Bildhauer; der Darsteller einer dramatischen Rolle, Schauspieler: tē̦luotāju darbi A. XI, 765. krustmātes tē̦luotājas dāvanas parādījās ...: viņa mīcīja un cepa pēperkūku... vīriņus A. v. J. 1904, S. 94. dabas skatu tē̦luotājs B. Vēstn.
Avots: ME IV, 171
1) sich gestalten
Kronw.; dargestellt, geschildert werden: viņš pats, viņa mīļākā tur tē̦luojas Vēr. I, 1318; 21 sich vorstellen: labāka likteņa nebij kuo tē̦luoties Sudr. E. Subst. tē̦luošana, das Gestalten, Darstellen; tē̦luojums, das einmalige, vollendete Gestalten, Darstellen; die Darstellung, die Gestalt: apslēpt tuos nedrīkstu, citādi neiznāktu patiesīgs tē̦luojums Aps. VII, 3; tē̦luotājs, wer darstellt, gestaltet; der Bildhauer; der Darsteller einer dramatischen Rolle, Schauspieler: tē̦luotāju darbi A. XI, 765. krustmātes tē̦luotājas dāvanas parādījās ...: viņa mīcīja un cepa pēperkūku... vīriņus A. v. J. 1904, S. 94. dabas skatu tē̦luotājs B. Vēstn.
Avots: ME IV, 171