Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tērce' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tērce' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

stērceles

stērceles, die Darrbalken mitsamt den Haken im Schornstein, wo das Fleisch zum Räuchern gehängt wird Fockenhof.

Avots: ME IV, 1063


tērce

tḕrce: auch (mit ḕr 2 ) Sessw., Plvv. II, 218 (aus Baldohn); eine mit Gras bewachsene Niederung, wo sich beim Regenwetter und im Frühling Wasser ansammelt (mit êr 2 ) Orellen; "slapja vieta mežā, kur tādas kâ iztakas" (mit ẽr; neben têce 2 dass.) Ramkau; "birztala pļavā" (mit êr 2 ) AP.; zaķīt[i]s lēca nuo tērcītes tērcītē Tdz. 46797.

Avots: EH II, 677


tērce

tḕrce C., = tēce, ein morastiger Bach U., ein Bach, ein Flüsschen, (mit ḕr) Arrasch, (mit ẽr) Gr.-Roop, N.-Wohlfahrt, Serben, Stolben, [mit ḕr 2 ] Schwanb., [mit êr 2 ] Salis; ein Bach, dessen Ufer mit Gesträuch bewachsen sind (mit ḕr) C.; eine Wiese mit einem Bach Meselau; eine niedrig gelegene (lange und schmale [mit ḕr] Notk., [(mit ḕr 2 ] Golg.) Wiese (mit ḕr) Jürg., (mit êr) Schujen, Smilt., (mit ḕr 2 ) Ogershof; eine niedrig gelegene Stelle (mit ḕr) Jürg., (mit ḕr 2 ) Adl., Ogershof, Schwanb.; eine nasse Niederung im Felde U., A.-Ottenhof; ein halbzugewachsener Graben (mit ḕr) N.-Peb.; ein altes Flussbett A. X, 2, 66; die mit Wasser gefüllte Tiefe eines ehemaligen Flussbettes, = mārks Adsel; ein Sumpf U., Celm., (tẽrce) Tr. Mat. 10; ein Feld (tērces) Lvv. l, 42 (aus Jürg.); ein Wald (sarkanā tērce) Lvv. l, 53 (aus Nitau): grīslis neaug tīrumā, bet tērcē Br. sak. v. 407. dziļi gravā tērces urdz Vēr. visas tērces (Var.: līči) balti zied BW. 12127 var. ve̦cās upītes tērce pilna neaizmirsteļu MWM. IX, 811. ve̦zums dubļu tērcē apgāzies LP. V, 343. Wohl mit sekundärem r aus tēce.

Avots: ME IV, 172

Šķirkļa skaidrojumā (5)

dukns

dukns C., [Bers.], morastig, einschiessend: dukna tērce.

Avots: ME I, 511


pasist

pasist,

1): pasitu (scil.: līgaviņu) padusē BW. 21292. žigli mutei priekšā pasistā plauksta paglāba nuo ... nuosprausluošanās Upītis Pirmā nakts 36;

3): pasizdama ("?") linus sprēžu, pasizdama - pakaliņas Tdz. 45319. ragana cieši pasita (r. побила) savus zirgus un izlaide tīrumā Pas. VII, 332 (ähnlich XII, 90). pasita, pasita muļķītis zaķi un palaide XII, 281;

4): Jānis e̦suot vakar pasists (nuo sitiena apdullis, paģībis) Kurs. ituo ķēneni cits ķēneņš pasüa (schlug, besiegte in einer Schlacht)
Pas. VIII, 484. visus pasita (erschlug) IX, 110; ‡

6) p. līkumu, eine jähe Wendung machen (?):
tērces liekņa pasit līkumu pret Daugavu Upītis Pirmā nakts 266.

Avots: EH XIII, 171


satrīsēt

satrīsêt: = satrīcêt 1: satrīs paltis, nuošalc tērces Daugava 1939, S. 418.

Avots: EH XVI, 457


sugam

sugam Orellen, = sugām (unter suga III 1 a): tērce vasarā izžūst s. (auch: pa sugām) sausa. mice bij s. balta.

Avots: EH II, 600


tercels

tercels "duobīte, kuo iecē̦rt ce̦lmā sulām" N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378. Wenn als *tērcelis aufzufassen, etwa zu tērce.

Avots: ME IV, 165