Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tērzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tērzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aiztērzēt

‡ àiztērzêt, plaudernd hingelangen: a. līdz rīta gaismai, bis zum Tagesanbruch plaudern.

Avots: EH I, 58

iztērzēties

iztērzêtiês, sich ausplaudern, ausschwatzen: ve̦lni iztērzējušies LP. VI, 137.

Avots: ME I, 817

patērzēt

patḕrzêt, intr., ein wenig plaudern: nu patērzēsim! Rainis. Refl. -tiês, ein wenig gemütlich plaudern: viņiem gribas patērzēties.

Avots: ME III, 121

satērzēt

satērzêt, tr., (jemand etwas) vorplaudern Dr.; längere Zeit plaudern.

Avots: ME III, 762

I tḕrzēt ² Kl., (mit êr ² ) Līn., -ẽju, viel sprechen Kurs. (mit êr ² ), Riga, schwatzen U., Spr., sich unterhalten, plaudern Brasche, (mit ẽr ) AP., Bl., (mit ḕr) C., PS., (mit êr ² ) Siuxt; scherzen Wid.: man jau nav brīv ar tēvi tērzēt, bēt pakiusu varu pačukstēt LP. IV, 127. viņi nezin kuo tur tērzēja līdz pašam rītam Kurs. Refl. -tiês, sich unterhalten Bauske, Gr.Buschhof, Sessw., Sonnaxt: tu nu vairāk netērzējies ² ! Janš. Precību viesulis 19. - Subst. tērzêšana, das Plaudern; "Narrenteiding" Manz. Lettus; tē̦rzē̦tãjs, der Schwätzer U.: šie valuodīgie tē̦rzē̦tāji A. XI, 53. Wohl nebst tērzt zur Wurzel von tārlât und terêt.

Avots: ME IV, 175

tērzēt

II tērzêt "?": vista iet lauku tẽ̦rzē̦dama (gackernd?), zaļas uolas mē̦tādama (Rätsel) RKr. VII, 322.

Avots: ME IV, 175

uztērzēt

uztērzêt, noch plaudern, schwatzen: uztērzēju vēl vienu stundu Salis.

Avots: ME IV, 392

Šķirkļa skaidrojumā (2)

randoties

rañduôtiês: "jautri tērzēt" Seyershof: varēs par visu kuo r.

Avots: EH II, 353

saviesība

savìesĩba,

1) die Gesellschaft:
savest juo bīstamā saviesībā;

2) Plur. saviesības, das Gastmahl
Wid., die Gesellschaft: es gribēju Maju vest... uz saviesībām kaimiņuos Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 6. ne˙kā, par kuo saviesībās patērzēt Rainis.

Avots: ME III, 791