I tḕrzēt 2 Kl., (mit
êr 2 ) Līn.,
-ẽju, viel sprechen Kurs. (mit
êr 2 ), Riga,
schwatzen U., Spr.,
sich unterhalten, plaudern Brasche, (mit
ẽr ) AP., Bl., (mit
ḕr) C., PS., (mit
êr 2 ) Siuxt;
scherzen Wid.:
man jau nav brīv ar tēvi tērzēt, bēt pakiusu varu pačukstēt LP. IV, 127.
viņi nezin kuo tur tērzēja līdz pašam rītam Kurs. Refl.
-tiês, sich unterhalten Bauske, Gr.Buschhof, Sessw., Sonnaxt:
tu nu vairāk netērzējies 2 ! Janš. Precību viesulis 19. - Subst.
tērzêšana, das Plaudern; "Narrenteiding" Manz. Lettus;
tē̦rzē̦tãjs, der Schwätzer U.:
šie valuodīgie tē̦rzē̦tāji A. XI, 53.
Wohl nebst tērzt zur Wurzel von tārlât und terêt.Avots: ME IV,
175