Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tēvija' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tēvija' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (20)
gurņot
iemāklis
iemāklis *, der Eindringling Dr.: aizstāvēšuot savas tautas un tēvijas lietu pret svešajiem iemākļiem Latv.
Avots: ME II, 43
Avots: ME II, 43
nodevējs
pilnestīgs
‡ pilnestīgs, vollkommen (?): ē̦kas pilnestīgãkais apdarinājums Tēvijas Sargs 1938, № 14 S. 1.
Avots: EH II, 232
Avots: EH II, 232
raidīt
I raĩdît: auch Gramsden n. FBR. IX, 94, Allasch, Dobl., Dunika, Ermes, Erwalen, Lemb., Mesoten, Schwitten, Stenden, (mit aî) Heidenfeld, Sessw., Trik., (mit aî 2 ) F`rauenb., Siuxt; unbek. in Kortenhof, Lettin, Linden in Livl., N.-Laitzen; ja tevi rīta agrumā raidītu tē̦vs uz alus darītavu Pas. X, 401. Refl. -tiês,
1): kuģis skrēja pa lēnīgiem viļņiem, ka tik raidījās ("?") vien, un Odiseus ... gulē̦dams ... nemanīja, cik ātri viņš steidzās klāt ... tēvijai Dünsb. Vecie grieķi II, 140. Baar (in seinem Exemplar von U.) unterscheidet raîdît 2 "durcheinander bellen"
von raĩdît "?".
Avots: EH II, 351
1): kuģis skrēja pa lēnīgiem viļņiem, ka tik raidījās ("?") vien, un Odiseus ... gulē̦dams ... nemanīja, cik ātri viņš steidzās klāt ... tēvijai Dünsb. Vecie grieķi II, 140. Baar (in seinem Exemplar von U.) unterscheidet raîdît 2 "durcheinander bellen"
von raĩdît "?".
Avots: EH II, 351
reibonis
rèibuônis C., rèibuonis 2 Prl., reibuons U., reibuoņa,
1) der Schwindel, Taumel:
prieka reibuonī A. XI, 282. mīlestības reibuoņās Tēvija. es gāžuos reibuonī un baudās Asp. mācītājs atmuodās iz prāta reibuoņa Kaln. Uozuolk. m. 76. reibuoņa pilnīgi bij pārgājuse Vēr. I, 826. neatmanu, kam līdzās atruoduos pie altāŗa, pasaku savu "jā", kâ pa reibuoņām (wie im Taumel) Jaunie mērn. laiki I, 65. tas sagurs drīz reibuoņās saldās Bārda Zemes dē̦ls 243. pēc pirmiem brīvības reibuoņiem A. XX, 66;
2) reibuoņa, comm., ein immerfort betrunkener, berauschter Mensch
Kaudz. M. 201.
Avots: ME III, 505
1) der Schwindel, Taumel:
prieka reibuonī A. XI, 282. mīlestības reibuoņās Tēvija. es gāžuos reibuonī un baudās Asp. mācītājs atmuodās iz prāta reibuoņa Kaln. Uozuolk. m. 76. reibuoņa pilnīgi bij pārgājuse Vēr. I, 826. neatmanu, kam līdzās atruoduos pie altāŗa, pasaku savu "jā", kâ pa reibuoņām (wie im Taumel) Jaunie mērn. laiki I, 65. tas sagurs drīz reibuoņās saldās Bārda Zemes dē̦ls 243. pēc pirmiem brīvības reibuoņiem A. XX, 66;
2) reibuoņa, comm., ein immerfort betrunkener, berauschter Mensch
Kaudz. M. 201.
Avots: ME III, 505
sabiedrisks
sabìedrisks*, auch sabìedrîgs*, gemeinschaftlich, gesellschaftlich: sabiedriska dzīve, das öffentliche Leben. vispārīguo sabiedriskuo duomu virzienu Apsk. v. J. 1903, S. 185. pārduomāt par tēvijas sabiedriskuo stāvuokli A. v. J. 1896, S. 237. savtinieks nav sabiedrīgs un piemīlīgs Pūrs I, 42.
Avots: ME III, 594
Avots: ME III, 594
spaile
spaile,
1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;
2): ar spàilēm 2 samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs 2 izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile 2 , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";
3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡
5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.
Avots: EH II, 544
1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;
2): ar spàilēm 2 samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs 2 izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile 2 , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";
3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡
5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.
Avots: EH II, 544
svarība
svarĩba*: Stabule nuosēdās cienīgā svarībā Aps. J. Raksti I2, 174. pe̦rsuona, kam tiek dāvāta atzinība un s. Tēvijas Sargs 1938, № 13, S. 1.
Avots: EH II, 612
Avots: EH II, 612
teksmenis
terāt
‡ te̦rât Ruhtern, (Strömlinge) aus dem Netz herauslesen: sievas terā reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8. Vgl. tarât.
Avots: EH II, 676
Avots: EH II, 676
tirāt
I tirât,
1): sievas terā (citur saka: tirā, purgā) reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8.
Avots: EH II, 683
1): sievas terā (citur saka: tirā, purgā) reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8.
Avots: EH II, 683
trāpīgs
‡ trapîgs*, (das Ziel) treffend: ar trāpīgu uguni nuogāza zemē (šaujuot) Tēvija vom 9. Juli 1941, S. 2.
Avots: EH II, 692
Avots: EH II, 692
tremt
tremt (li. trémti KZ. LII, 253 "niederschmettern; treiben" LChr. 7,45), -mju, -mu,
1) trampeln, stampfen
Bl. (mit em), U.;
2) wegjagen
L., U. ("scheint in Livl. unbekannt"): es padzīts, iz tēvijas tre̦mts MWM. VI, 89. kazas tremt Druva II, 409. Nebst tramdît, tramjš trimda zu li. sutramìnti "leise anstossen", trimti "vor Frost zittern", gr. τρέμω, lat. tremō "zittere", and. thrimman "hüpfen", got. ƥramstei "Heuschrecke", an. ƥramma "trampeln" u. a., s. Fick KZ. XIX, 262, Walde Wrtb. 2 789, Boisacq Dict. 982, Trautmann Wrtb. 329 f.
Avots: ME IV, 230
1) trampeln, stampfen
Bl. (mit em), U.;
2) wegjagen
L., U. ("scheint in Livl. unbekannt"): es padzīts, iz tēvijas tre̦mts MWM. VI, 89. kazas tremt Druva II, 409. Nebst tramdît, tramjš trimda zu li. sutramìnti "leise anstossen", trimti "vor Frost zittern", gr. τρέμω, lat. tremō "zittere", and. thrimman "hüpfen", got. ƥramstei "Heuschrecke", an. ƥramma "trampeln" u. a., s. Fick KZ. XIX, 262, Walde Wrtb. 2 789, Boisacq Dict. 982, Trautmann Wrtb. 329 f.
Avots: ME IV, 230
tuvu
tuvu: auch AP., Orellen (in O. auch: tivu), Siuxt. jūs ... vairs nee̦sat ne t. tik simpatisks (bei weitem nicht so sympathisch) Tēvija 1943, № 205, S. 4.
Avots: EH II, 707
Avots: EH II, 707
uzjundīt
‡ uzjundît, erregen: viens vārds uzjundīja vis˙tumšākās dziņas Tēvija vom 24. Januar 1942. šīs vare̦nās (scil.: dziesmas) uzjundīja cilvē̦kā vis˙apslē̦ptākuos spē̦kus Sārts Str. 206. atrisinājums ... uzjundīja trauksmei pēdējo ne̦rvu saiklīti Druvas san 89.
Avots: EH II, 723
Avots: EH II, 723
uztuntuļot
‡ II uztuntuļuôt, sich (langsam?) hinaufbewegen: (runcis) uztuntuļuoja augstāk liepas kruonī Tēvija 1943, № 253, S. 4.
Avots: EH II, 737
Avots: EH II, 737
uzvāzt
uzvâzt,
1): ir kas uzvāžams vārīgajiem dē̦stiem Tēvija 1942, № 140, S. 2;
2): ne vāciņa neuzvāzu (Var.: nepacēlu) BW. 30, 6 var. istaba bij ... līdzīga uzvāztai kastei A. Upītis Kailā dzīvība 9. ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) aufdecken:
spainim uzvāzās alus putu vāks ar kaudzi Delle Neg. nieks 132. jauniešu skaļumam ... bij uzvāzies kâ samtains vāks Jauns. Raksti VI, 393.
Avots: EH II, 738
1): ir kas uzvāžams vārīgajiem dē̦stiem Tēvija 1942, № 140, S. 2;
2): ne vāciņa neuzvāzu (Var.: nepacēlu) BW. 30, 6 var. istaba bij ... līdzīga uzvāztai kastei A. Upītis Kailā dzīvība 9. ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) aufdecken:
spainim uzvāzās alus putu vāks ar kaudzi Delle Neg. nieks 132. jauniešu skaļumam ... bij uzvāzies kâ samtains vāks Jauns. Raksti VI, 393.
Avots: EH II, 738
uzvīt
uzvīt, Refl. -tiês,
1): mājā uzvijās ... Latvijas karuogs Tēvija 1941 vom 8. Juli, S. 6.
Avots: EH II, 739
1): mājā uzvijās ... Latvijas karuogs Tēvija 1941 vom 8. Juli, S. 6.
Avots: EH II, 739
viciņš
‡ viciņš Stenden "raušanâs": tagad mums ir liels v. mežu darbuos Veldre Tēvijas Sargs, № 5.
Avots: EH II, 780
Avots: EH II, 780