Paplašinātā meklēšana

netēvis: "ein Stietvater, der durch die Umstände verhindert ist, fürs Stiefkind etwas zu tun" BielU.

Avots: EH II, 21

netẽvis Bl. n. U., für patē̦vs.

Avots: ME II, 736

patēvis: auch AP., Dunika, Ekau, Golg., Heidenfeld, Īslīce, Kaltenbr., Linden in Kurl., Mesoten, Ruhental, Salgaln, Schwitten, Selb., Serbig., Sonnaxt, Thomsdorf, Ulmalen, Warkh., Wolgunt, Würzau, Zvirgzdine; reizā ar patēvi Janš. Apskats 1903, S. 83. Demin. patēvītis BW. V, S. 506, № 4900, 1.

Avots: EH XIII, 182

patẽvis (li. patė´vis), patẽ̦vs, der Stiefvater: kas tē̦vam neklausa, tam jāklausa patē̦vam (patēvim).

Avots: ME III, 121

‡ tẽvis Seyershof, das Männchen bei Vögeln; Demin. tēvītis ebenda "tētiņš": tēvīšam kle̦pus.

Avots: EH II, 679

tēvisks (li. té'viškas "väterlich"), = tẽvišķs: tēviska nama virsnieks Glück IV. Mos. 3, 24. netapa ne svešā nedz tēviskā kapā aprakts Makkab. 5, 10.

Avots: ME IV, 177

jaûntē˜vs, der Stiefvater, eig. ein neuer, anderer Vater: tas bija saimnieka patēvis, saukts par jauntē̦vu MWM. VIII, 592.

Avots: ME II, 102

sastiñgt, intr., erstarren Ruhental: sastindzis... kâ rags Kaudz. M. 47. sastingu, nuosalu tēvis gaidīdama BW. 18509, 2. tikkuo nesastinga nuo smiekliem, nuo liela aukstuma Sassm. tuo sastingušu nuo ūdens izvilkuši LP. VlI, 984. Ķencis sastinga aiz bailēm Kaudz. M. 155. vinš bij pa˙visam sastindzis un sastulbis nuo pārsteiguma un brīnumiem Vēr. II, 31. ūdeņi sastinguši jūŗas vidū II. Mos. 15, 8. vārds uz lūpām... sastingst Vēr. I, 783. viņas sausajā, krunkainajā, it kâ sastingušā sejā 1283. sastingušas acis, starre Augen Heniņ. -Subst. sastiñgums, das einmalige Erstarren, die Erstarrung: abinieki un rāpuļi pavada ziemu sastingumā Sassm. viņam uznāca kâ auksts sastingums Vēr. I, 827.

Avots: ME III, 747, 748