Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tīklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tīklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

bakstīklis

bakstîklis C., Smilt., baksteklis Bers., ein Werkzeug, womit man sticht od. stochert, z. B. der Zahnstocher. Ein Mensch, der endere attackiert Bers.

Avots: ME I, 252

rakstīklis

rakstīklis,

1) rakstīklis Plm., rakstiklis U., Mar. n. RKr. XV, 132, rakstikls Wid., raksteklis, womit man schreibt, der Bleistift
Mar., ein Federstiel mit der Feder Plm.: galvu lauzdams un rakstekli kuošļādams Latv. Der Plur. rakstikli U., das Schreibgerät, Schreibzeug;

2) ein Instrument zum Brodieren, Sticken:
kur adīkli vai rakstīkli turēt LA.

Avots: ME III, 473

skatīklis

skatīklis,* das Fernrohr: viņš skatās caur skatīkli Hug. Mag. II, 1, 72.

Avots: ME III, 874

tīklis

tīklis (unter tìkls): auch (mit î 2 ) Strasden.

Avots: EH II, 685

vētīklis

vētīklis,

1) s: vēteklis I;

2) eine Menge, ein Haufe:
vetīklis putnu, eine Menge Vögel Katzd. ve̦se̦ls vētiklis sēņu Salisb. vẽtīklis salmu A.-Ottenhof, Schnehpeln.

Avots: ME IV, 572

Šķirkļa skaidrojumā (7)

bīstaklis

bĩstaklis, auch [bĩstāklis Līn.], bìstākļis 2 [Bers.], LP. VII, 651, [bĩstē̦kls AP., bìstāgs 2 Bers., Sonnaxt], bĩsteklis LP. III, 40, [Bächhof], bĩstīklis Bächhof], auch bīkstaklis, bīstākls K.,

1) ein Stock zum Umrühren des Ofens, Ofenkrücke, Kohleneisen:
cits ar kruķi, cits ar me̦lnu bīkstaklīti BW. 16239. cits ar lizi, sits ar kruķi, cits ar pirtes bīstāklīti Rkr. XVI, 114;

2) eine Stange, ein Stock zum Schlagen od. Stossen
Katzd.;

3) ein Mensch, der nichts aus eigener Initiative tut, ein Saumseliger:
mani jau bīstakli visur stuida Naud., Ap. [Verwandt mit bīdît.]

Avots: ME I, 304

dursteklis

dur̃steklis C., durstīklis Karls., ein Stechmittel, Harpune Konv. 55: tie durstekļus gan te, gan citā vietā grūda A. XVI, 405. S. auch durteknis.

Kļūdu labojums:
Konv. 55 = Konv. 2 55

Avots: ME I, 519

rakstiklis

rakstiklis (unter rakstīklis): sīku rakstu rakstiklītis ("?") Tdz. 50878.

Avots: EH II, 352

tīkls

tìkls (li. tiñklas "Netz"), tīklis Glück (neben tīkls), das Netz; ein Setznetz Bielenstein Nolzb. 652: tev būs . . , vienu resti kâ tīkli taisīt Glück 11 Mos. 27, 4. kâ viens mežazvē̦rs tīklī Jesaias 51, 20. tīklu mest, adīt, aust, das Netz stricken U. tīklu uzmest, anfangen zu stricken U. tīklu laist, das Netz mit dem Strome treiben lassen U. - me̦tams tīkls, ein einwandiges Setznetz Nordkurl. n. Bielenstein Holzb. 670; smeļams t., ein kleines Zugnetz Talsen n. Bielenstein Holzb. 670 (mit Abbild.); zirnekļa t., das Spinngewebe. Nebst apr. sasintinklo "Hasengarn" zu tît.

Avots: ME IV, 200

vēteklis

I vēteklis,

1) vētikla, vētīkle (li. vétyklė "Worfschaufel"), das Windsieb
(vēteklis St., vētiklis) U., (vẽtīklis) Arrasch, Jürg., Zögenhof; das Riegensieb (vẽteklis) A.-Ottenhof, AP., C., Salis, (mit è 2 ) Erlaa, KL, Lubn., Ogershof, Schwanb., Selsau, Sessw.; ein Geflecht zum Windigen (vēteklis) Dr.; die Getreide-, Kornschwinge (vēteklis) Dr.; die Wurfschaufel (vēteklis, vētiklis) U., (vētekle) Nerft, die Wurfschaufel in Art einer hölzernen Gabel mit breiten Zinken, an deren oberem Ende Hölzchen angebracht sind, die das zu windigende Getreide nicht heruntergleiten lassen (vẽteklis) Dond., Wandsen: graudi birst vēteklim cauri Kaudz. M. 60. grāba ar mēteli nuo smeltes gubas Jauns. kas vētīts ir ar liekšķeri un vētikli (welches geworfelt ist mit der Worfschaufel und Wanne) Glück Jesaias 30, 24. kam tā vētikla (Wurfschaufel) ruoka Lukas 3, 17; Matth. 3, 12. auzu vēteklī (Var.: vētiklā) BW. 29592. cik auziņu vēteklē (Var.: vēteklī, vētīklē) 15352, 2;

2) das zu windigende Getreide
(mit ẽ ) A.-Ottenhof, Dond., (mit è 2 ) Erlaa; das gereinigte Korn Kawall n. U., (vẽtîkla) Nigr.: vētīkla jau sagrābta, bet nav pārve̦sta Nigr. vētīklu sakraut ratuos ebenda. zem vētekļa . . . sakrājusies . . , kaudze vētīklas - skaisti, skaidri graudi vien Janš. Dzimtene 2 II, 17;

3) ein Haufe:
vẽteklis salmu A.-Ottenhof, Schnehpeln.

Avots: ME IV, 571, 572