Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tūcīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tūcīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
ietūcīt
ìetûcît,
1) mit Gewalt hineinstossen, hineinstopfen:
Pēteris Reini ietūcījis ūdenī Upīte Medn. laiki. ietūcīja ce̦puri sìenā MWM. VIII, 332. [vilnu gruozā ietūcīt Serbigal, Mar., Schujen, Serben u. a.;
2) mit der Faust wiedreholt stossen od. schlagen:
viņš puiku krietni ietūcīja Schujen;
3) schlecht einwickeln:
bē̦rns ietūcīts vienās lupatās Wolm.]
Avots: ME II, 84
1) mit Gewalt hineinstossen, hineinstopfen:
Pēteris Reini ietūcījis ūdenī Upīte Medn. laiki. ietūcīja ce̦puri sìenā MWM. VIII, 332. [vilnu gruozā ietūcīt Serbigal, Mar., Schujen, Serben u. a.;
2) mit der Faust wiedreholt stossen od. schlagen:
viņš puiku krietni ietūcīja Schujen;
3) schlecht einwickeln:
bē̦rns ietūcīts vienās lupatās Wolm.]
Avots: ME II, 84
izstūcīt
iztūcīt
iztūcīt
pietūcīt
pìetūcīt, vollstecken, vollstopfen: p. pilnu muti; p. ķīpu ar sienu Schujen; pietūcēt L.
Avots: ME III, 306
Avots: ME III, 306
satūcīt
satūcît: tüchtig kneten, stampfen (perfektiv): vāruot kartupeļu biezputru, ar kuoka vāli tuo satūca Serben. grūdumu satūcī lieluos pikuos N.-Peb. es saduošu sìenu šķūnī; tu satūci! Mar.; tüchtig mit dem Waschbleuel bearbeiten (perfektiv) Neugut: s. veļu.
Avots: EH XVI, 458
Avots: EH XVI, 458
satūcīt
satūcît, mit den Fäusten bearbeiten, durchhauen: tas viņu krietni satūcīja Schujen.
Avots: ME III, 769
Avots: ME III, 769
stūcīt
tūcīt
tūcît: "spaidīt" Alswig, (mit û) Korwenhof; "mīcīt" (mit û) Golg., PS., (mit ū) N.-Peb.; "burzīt, tīt" (3. p. prs. tûcī 2 ) Salis, Refl. -tiês "spaidīties, pluosīties": puikas tūcās Alswig; sich ungewandt, langweilig belätigen: kuo viņš tur tik ilgi tûcās? Alswig, (mit û 2 ) Kegeln; "mīdīties" (mit û) C.: t. pa mālu bedri.
Avots: EH II, 707
Avots: EH II, 707
tūcīt
tūcît, -u (tûku Ronneb., Serben, tûcu Mar.) od. -ĩju, -ĩju, = dūcît II 1, kneten, knutschen, drücken Adsel, N.Peb., Peddeln, (mit û ) Alswig, A.Laitzen, Lindenhof, Mar., Meselau; Nötk., Planhof, Rentzen; Ronneb., Semershof, Serben, Serbigal, Smilt., Stolben, Wenden, (mit û 2 ) Rodenpols, (mit ù 2 ) Domopol, (tûcêt, tûcinât) Nötk.; (Heu in die Scheune) stopfen Lis., (mit û ) Mar., Nötk.; "vollstopfen, anfüllen" L.; (Wäsche mit dem Mangelholz) schlagen Neugut; (einen Menschen) stossen, knutschen (mit û ) Aahof, Lubn., Mar., Rentzen, Ronneb., Stom., Wenden u. a., (mit û 2 ) AP., Rodenpois; kitzeln (mit û ) Trik.; (Papier oder Stoff) knillen (mit û ) Karkel: tūcīt maizi, mālus, biezpienu, izvārītus zirņus, pupas. tūci sìenu šķūnī! Mar. n. RKr. XV, 141. Zu tūkât.
Avots: ME IV, 278
Avots: ME IV, 278
uztūcīt
uztūcīt
II uztūcît, aufschwellen machen: uztūcīt kartupeļu biezputru, durch Hinzugiessen von Milch und Umrühren veranlassen, dass der Brei sich im Kessel hebt.
Avots: ME IV, 394
Avots: ME IV, 394
Šķirkļa skaidrojumā (5)
dūcīt
II dûcît [C.], -ūku od. [Schujen] -ūcu, -ūcīju, tr.,
1) kneten, knutschen
[vgl. tūcīt]: maizi Nötkensh., Krem. und Etn. IV, 49. [mazgājamuo veļu dūka ūdenī Bers.];
2) rütteln, schütteln, stossen (bes. ein kleines Kind):
kuo tu dūki nabaga bē̦rnu tik stipri Bers. šis auklēja, tas auklēja, visi auklēja dūcīdami BW. 1578. [rati dūka sliktā ceļā Bers.] melnītis nene̦s viegli, bet stipri dūka Etn. III, 162.
Avots: ME I, 523
1) kneten, knutschen
[vgl. tūcīt]: maizi Nötkensh., Krem. und Etn. IV, 49. [mazgājamuo veļu dūka ūdenī Bers.];
2) rütteln, schütteln, stossen (bes. ein kleines Kind):
kuo tu dūki nabaga bē̦rnu tik stipri Bers. šis auklēja, tas auklēja, visi auklēja dūcīdami BW. 1578. [rati dūka sliktā ceļā Bers.] melnītis nene̦s viegli, bet stipri dūka Etn. III, 162.
Avots: ME I, 523
izpuinīt
‡ izpuinît,
1) hinaustreiben
(mit ùi 2 ) Golg.: i. dzē̦rājus nuo istabas;
2) nach allen Seiten auseinanderwerfen
Geistershof; = izjàukt C., Ermes, (mit uî 2 ) Gramsden: zirgi izpuinījuši un saminuši auzu gubu N.-Peb. vecuo plauku izpuinīs A. 1892 I, 42;
3) "iztūcīt, izburzīt" Wizenhof;
4) verbrauchen, konsumieren
NB.: i. visu vadmalu vienam uzvalkam; i. visu ēdienu.
Avots: EH I, 474, 475
1) hinaustreiben
(mit ùi 2 ) Golg.: i. dzē̦rājus nuo istabas;
2) nach allen Seiten auseinanderwerfen
Geistershof; = izjàukt C., Ermes, (mit uî 2 ) Gramsden: zirgi izpuinījuši un saminuši auzu gubu N.-Peb. vecuo plauku izpuinīs A. 1892 I, 42;
3) "iztūcīt, izburzīt" Wizenhof;
4) verbrauchen, konsumieren
NB.: i. visu vadmalu vienam uzvalkam; i. visu ēdienu.
Avots: EH I, 474, 475
sakamuļāt
tūce
tùce Nötk., tûce A.-Laitzen, Lubn., tùce 2 Adsel, A: Laitzen, Domopol, Erlaa, Golg., Meiran, N: Rosen, Schwanb., Warkh., Warkl., tûce 2 Jürg., tūce Mar. n. U., Oppek. n. U. und Mag. XIII, 24, Nitau, Stomersee, Tirsen, tūcis Nötk., tûcis Lubn., tùcis 2 Domopol, Zvirgzdine, tūcis Mar. und Oppek. n. U., Kortenhof, Lis., Nitau, Odsen, Ungurmuiža, tūcs, -s Cibla, eine Regenwolke; eine Wolke überhaupt; ein Strichregen U.: lietus tūce BW. 8771 var. saulīte ielīguoja me̦lnajā tūcītī 27545. saule pārplēse me̦lnu tūci L. W. 1921, № 50, 2 3 . tuvuojusēs tūce ar lietiem un pē̦rkuonu Etn. II, 179. tūces skrien padebsiem A.- Laitzen n. FBR. VIII, 48. me̦lna tūcs Pas. V, 296 (aus ; Welonen). izlijusi lietus tūce Niedra. kâ tūcs ļaužu daudz Zbiór XVIII, 451. pacēlēs sniega tūcis Zvirgzdine. Wohl aus r. тýча "Wolke"; in der Aussprache (mit û!) wohl durch tûkt beeinflusst.
Avots: ME IV, 277, 278
Avots: ME IV, 277, 278