Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tūskis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tūskis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
satūkt
satūkt, satūkst Spr., satūskt Alt - Kalzenau, satūkšt, intr., anschwellen, verschwellen: kakls bij satūskis Stari III, 22. luoceklis sapampis, satūskis Etn. IV, 117. ruokas satūska Latv. pautiem kule satūkuse (Var.: galva satūskusi) BW. 34969. saimniece satūškuse kâ glāze un nuomiruse Etn. III, 92; LP. VII, 835. - Subst. satūkums Preip. 43, die Geschwulst.
Avots: ME III, 769
Avots: ME III, 769
tūska
I tûska A.-Laitzen, (mit û 2 ) Bauske, Pe̦nkule, Sessau, Widdrisch, tûsks Bers., Kl., Kr., Sessw., die Geschwulst (tūska) U., (tūsks) L., St., Altenwoga, (tûskis) Golg., (tûskis) Kalzenau, (tūskis) Spr., (tùsks 2 ) Meiran, (tûskus 2 ) Siuxt; Wassersucht (tūska 2 ) Behnen, (tūska) Wid., MWM. Xl, 318, (tûskis) Lub., Nerft, Sonnaxt, (tūskis) Seew. n. U., (tûskus 2 ) Gr.-Behrsen: pret tūsku de̦r uošu lapas Etn. IV, 115. ar tûsku nuomdra Sunzel. plaušu tūska Konv. 2 200. tesmeņa tūska, Euterentzündung (mastitis) Preip. 56. nuosiešu... pē̦du, tūskis kad būs laidies Juris Brasa 351. tūska vārdi Br. p. p. 11. - tūsku lapas,
a) Huflattich (tussi- lago farfara
L.) St., U., RKr. II, 80;
b) asclepias vincetouicum Wid.;
c) chelidonium majus Wid.;
d) cochlearia Wid.; tūsku (tūska L.) zâles,
a) Bachbunger (veronica beccabunga)
St., U.;
b) Braunwurz (scrofularia)
Mag. IV, 2, 87;
c) Schellkraut (chelidonium majus)
Etn. III 6; Konv. 2 4057. Vielleicht aus *tūkska; jedenfalls zur Wurzel von tûkt: s. Persson Beitr. 980. f.
Avots: ME IV, 282, 283
a) Huflattich (tussi- lago farfara
L.) St., U., RKr. II, 80;
b) asclepias vincetouicum Wid.;
c) chelidonium majus Wid.;
d) cochlearia Wid.; tūsku (tūska L.) zâles,
a) Bachbunger (veronica beccabunga)
St., U.;
b) Braunwurz (scrofularia)
Mag. IV, 2, 87;
c) Schellkraut (chelidonium majus)
Etn. III 6; Konv. 2 4057. Vielleicht aus *tūkska; jedenfalls zur Wurzel von tûkt: s. Persson Beitr. 980. f.
Avots: ME IV, 282, 283