Paplašinātā meklēšana

‡ stùte ² PV.,

1) "kas stūtē";

2) "stūtēšana": viņam bij uznākusi īstā stūtes reize.

Avots: EH II, 598

I tũte: auch Bixten.

Avots: EH II, 709

I tũte Līn., Wenden, die Kraft, Energie: tam jau tūte laukā Etn. II, Līn. Wain., Wenden, der ist (bei der Arbeit) ganz ermüdet. (kādum) tūti izdzīt Wenden, (jem.) bei der Arbeit abhetzen, ermüden. Etwa zu ai. tāuti "ist stark", tūya-ḥ "stark", aksl. tyti "fett werden" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 706 f.)?

Avots: ME IV, 283

II tūte, s. tũta.

Avots: ME IV, 283

III tūte, in der Verbindung bada tūte, der Wiedehopf U. Zu tutens II.

Avots: ME IV, 283

‡ tūteniski "?": griêzt kartupeli t. ("gareniski"; mit ũ) Siuxt. iet t. ("saliecies"; mit ũ) Burtn. (lakats pār aubi) sarauts t. pāri acīm A. Brigadere Dievs, daba, darbs 139.

Avots: EH II, 709

tũtere Wolmarshof = tũta, die Tüte Harder n. U.

Avots: ME IV, 283

bads (li. bãdas), auch badus C. (besond. in der Verbindung: nuo badus), der Hunger, die Hungersnot, jeder fühlbare Mangel: bads klētī, tukšums vē̦de̦rā. naudas bads, grosser Geldmangel. tur meitu nebija bads, da war kein Mangel an Mädchen MWM. VIII, 407. badu, badu (Var.: bada, bada) Jānīts nāca, vēl badāku (Var.: badāki, juole badu, vēl juo bada) Pēterīts BW. 33031. bads ar sienu, Heumangel. bads rē̦guojas gar visiem pakšķiem, der Hunger lauert aus allen Ecken LP. II, 29. bads sāk vai acis no pieres spiest. badu ciest, Hunger leiden; badu kāsēt, geizen (= baduoties A. X, 438), Hungerpfoten saugen St.; badu vilkt, ein Hungerleben füren AP.; bada tiesu nopelnīt, so viel verdienen, dass man nicht vor Hunger sterben muss. badu [li. badù] od. badā, auch baltā badā od. bada nāvē mirt, badā aiziet, vor Hunger sterben. Sprw.: bads dara rūgtumu saldu, Hunger ist das beste Koch; bads māca strādāt, aukstums tecēt; bads māca lūgties, trūkums diedelēt; kas negrib strādāt, cieš badu; badā spokus redz; badā bez nāves mirst; rij, kā pie bada bijis; cīnās kā bads ar nāvi; tā kā badu paredzējis (dzīvuo), sagt man spottisch von einem Geizigen. Genitivverbindungen: bada bē̦rni, ļaudis, vom Hunger gequälte Menschen; bada dienas, Hungertage; bada dzīve, Hungerleben; bada dze̦guze, bada taure, bada tūte, der Wiedehopf; badgalis Nigr., badkāsis od. bada kāsis, auch bada karsis od. kāsējs A. X, 438, St., fem. (kas kaut kāda bada kāse (Var.:, bada kāsis), tai pašai nepietika BW. 4412), bada stakle, der Unersättliche, Nimmersatt: kuo badkāsis krāj, tuo plītnieks nuotērē; badkāsim jau ne+kad nav diezgan. bada laiki od. gadi, teure Zeiten, Hungerjahre. bada maize, Hungerbrot. bada pātaga, der Angelstiel NP.; bada puķīte, Hungerblümchen A. XV, 469, auch badene. [Nach Fick Wrtb. I ⁴ , 89, Uhlenbeck got. Wrtb. 26, Zubaty' BB. XVIII, 250 u. a. zu ai. bādhatē "drängt, drückt", bādha-ḥ. "Bedrängnis". Aber im Vokalismus stimmt zu ai. bādh- besser li. bodùs "beschwerlich". Vielleicht gehört bads vielmehr zur Wurzel bhedh "stechen" (in best und badît); hinsichtlich der Bedeutung vgl. d. Hunger: li. keñkti "wehe tun", kankinti "peinigen", an. há "quälen", und ahd. quāla "Qual": le. dzelt "stechen".]

Avots: ME I, 248

*tũpsle (erschlossen aus tũpsel Dond.),

1) der Hinterteil einer Gans od. Ente
(mit û ) Dond.;

2) "uz āru izliecies drêbes gabals; tūte" Dond.: jaunas muodes svārkiem ir tūpsles pakaļā Dond. kāda tūpsle te karājas pie sāniem? - tā kabata iznākusi laukā ebenda.

Avots: ME IV, 282

tũta Mitau, PS., Serbigal, tùta ² Nerft, tũte AP., C., Dond., Iw., Lrn., Salis, Salisb., tūte U., eine Tüte, Düte. Nebst li. tūčà "Düte" aus mnd. tute dass.

Avots: ME IV, 283

tūtars Katzd., ein kleiner Getreide- od. Heuhaufen. Nach der Form zu tūtere?

Avots: ME IV, 283