itaids
itaîds: auch Lubn.; in Auleja auch eine Deminutivform itaîdeņš: i. gredzineņš, so ein Ringlein.
Avots: EH I, 432
Avots: EH I, 432
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'taids' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'taids' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (19)
apgudrīt
‡ apgudrît, im Klugsein, Schlausein übertreffen: gudrinieks... bija taids gudrs. ka juo ni˙kai nevarēja apgudrīt pats... Lucipers Pas. V, 173 (aus Makašēni).
Avots: EH I, 85
Avots: EH I, 85
asāks
‡ asàks 2 Auleja "dārza pļava": zirgu piesien asākā. kab vi˙sur taids siens kai asākā, tak piesapļautim jā!
Avots: EH I, 130
Avots: EH I, 130
balamute
blēnis
‡ blēnis,
1) = blèņas, nieks Auleja (mit è 2 ): kuo tu man taidu blēni (Nominativform ungewiss!) runā? Zbiór XVIII, 417. blēņa (Var.: blēņu) valuodiņu BW. 11933 var. (ahnlich: 810 var.);
2) ein betrügerischer, spitzbübischer Mensch
(mit è 2 ) Zvirgzdine: taids b. tē̦vs bija, taids b. dē̦ls.
Avots: EH I, 229
1) = blèņas, nieks Auleja (mit è 2 ): kuo tu man taidu blēni (Nominativform ungewiss!) runā? Zbiór XVIII, 417. blēņa (Var.: blēņu) valuodiņu BW. 11933 var. (ahnlich: 810 var.);
2) ein betrügerischer, spitzbübischer Mensch
(mit è 2 ) Zvirgzdine: taids b. tē̦vs bija, taids b. dē̦ls.
Avots: EH I, 229
dācīties
‡ dàcîtiês 2 Auleja, -kuôs, -cĩjuôs, sich närrisch, sonderbar gebärden, anders als andere tun: kuo tu dākies, ka[d] tu taids pat vîze kai visi! Auleja. palikt mierā un nedācīties viesa klātbātnē Veselis Sautes kaps. 28. dācījies ar... jaunkundzēm Tīr. ļaudis. Aus *dārcīties (vgl. li. darkýtis "Grimassen sehneiden")? Vgl. aber auch dāks 1.
Avots: EH I, 311
Avots: EH I, 311
iekost
ìekuôst, Refl. -tiês,
1): blusa iekuodusēs taisni uz rīkles Linden in Kurl.;
2): viņš ... vācu mēlē vien nu ir iekuodies (er spricht nur noch deutsch)
Ciema spīg. 270; ‡
4) = nùokuôstiês 2, sich abfärben: dzijas iekuodušās Vank. kai daliec bē̦rza i[r] elkšņa mizu me̦lnā, taids pasarkans iekuožas Auleja; ‡
5) etwas geniessen, zu sich nehmen:
palaunagu iekuodies Pēt. Av. II, S. 39; ‡
6) Grund fassen (vom Anker)
Segew.
Avots: EH I, 524
1): blusa iekuodusēs taisni uz rīkles Linden in Kurl.;
2): viņš ... vācu mēlē vien nu ir iekuodies (er spricht nur noch deutsch)
Ciema spīg. 270; ‡
4) = nùokuôstiês 2, sich abfärben: dzijas iekuodušās Vank. kai daliec bē̦rza i[r] elkšņa mizu me̦lnā, taids pasarkans iekuožas Auleja; ‡
5) etwas geniessen, zu sich nehmen:
palaunagu iekuodies Pēt. Av. II, S. 39; ‡
6) Grund fassen (vom Anker)
Segew.
Avots: EH I, 524
kaiks
ķebare
‡ ķebere, ein ungeschickter, langsamer Mensch (auch ein solches Tier) Auleja: taids ķ. kuo padarīs!
Avots: EH I, 692
Avots: EH I, 692
krists
krists: auch Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 67, Auleja, Daudzese, Kaitenbr., Liepna, Lubn., N.Rosen, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (> kriss) Eversmuiža n. FBR. VI, 32,
1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;
3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;
6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";
9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡
11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡
12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡
13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.
Avots: EH I, 656
1): kristiem kalta krievu pils ... caur kristiem saule lēca BW. 31775 var. krista nesējam Tdz. 49656. kristiņa neme̦tusi BW. 8005;
3): nezin, nuo kā man taids k. gadījās Warkl. e̦su ar savu kristu mierā ebenda;
6): kristeņš Kaltenbr. "tītavu veids";
9): krists Auleja, Sonnaxt, kristi N.- Rosen n. FBR. VIII, 28; ‡
11) kristi, Holzkreuze von auf der Kante liegenden Bohlen (Planken), die unter Waschkübel gelegi werden
Infl. n. BielU.; ‡
12) kristeņš, eine Art Quirl mit kreuzförmigem Ende zum Butterkernen
Auleja; ‡
13) die Taufe:
pie krista bē̦rnu nest Gramsden n. FBR. IX, 96.
Avots: EH I, 656
liminis
loks
I lùoks,
1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;
2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;
3): ratu luoki BW. 20227;
7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"
Avots: EH I, 767
1): auch Oknist; tevi itaids grūtums luokā salieks Auleja; luoku luoku (Var.: l. luokus) upe te̦k BW. 26709, 1 var., luok[u] luokiem upe te̦k 11272, 2; der Bogen (zum Schiessen);
dieva l. Kārsava, Zvirgzdine, der Regenbogen;
2): zirga luoka galiņā BW. 27666, 4;
3): ratu luoki BW. 20227;
7): "spaiņa ruokturis" Linden in Kurl.; der Bügel eines Melkeimers
Frauenb.: "līks kuoks, kuo miežus pļaujuot piesien pie izkapts" ebenda; luoki "die Bügel (?) unter dem Wagenkorb" BielU.; gruoza luoks Frauenb. "?"
Avots: EH I, 767
nodarīt
nùodarît,
1): "padarīt" Sonnaxt: visu kuo n.;
4): n. dziji; ‡
5) = nuoadît Lieven-Bersen: zeķītes, kas bija uzme̦stas adīklī, paliks nenuodarītas Stērste A. Z. 120; ‡
6) fest zumachen
Dunika: dures tâ nuodarītas, ka nevar attaisīt; ‡
7) (in der Tür) zerquetschen
Dunika: n. pirkstus. Refl. -tiês, ‡
3) zufällig sich gestalten:
ve̦zums nuodarījies uz vienu pusi, iznācis šķībs Ramkau. (krāsuojamais gabals) taids rūsgans nuodarījies Auleja.
Avots: EH II, 38
1): "padarīt" Sonnaxt: visu kuo n.;
4): n. dziji; ‡
5) = nuoadît Lieven-Bersen: zeķītes, kas bija uzme̦stas adīklī, paliks nenuodarītas Stērste A. Z. 120; ‡
6) fest zumachen
Dunika: dures tâ nuodarītas, ka nevar attaisīt; ‡
7) (in der Tür) zerquetschen
Dunika: n. pirkstus. Refl. -tiês, ‡
3) zufällig sich gestalten:
ve̦zums nuodarījies uz vienu pusi, iznācis šķībs Ramkau. (krāsuojamais gabals) taids rūsgans nuodarījies Auleja.
Avots: EH II, 38
pamežs
‡ pamežs, das Unterholz: egļu un jauktuos mežuos vietām pameža stàvu ieņe̦m ... avene Latv. zeme, daba, tauta II, 177. tur nav lāga mežs, bet taids p. ("?") tik Warkl.; "Gesträuch" Heidenfeld.
Avots: EH II, 155
Avots: EH II, 155
satikt
satikt, tr., intr.,
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): puisis pie tiltiņa saticis kungu LP. VII, 269. satiek sievas tē̦vu taisni krūtīs V, 325. dē̦ls jājis un, kuru vien saticis,... katram prasījis, lai parāduot ceļu IV, 214. malējiņa... satiek dievu celiņā BW. 8087;
2) ereilen:
juo satikšuot liela neiaime Pas. IV, 320. taids pat gals satika arī raganas meitu 369; sich vertragen; übereinkommen U. (mit ar komponiert): tie ne˙maz nevarējuši satikt, plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2. Sprw.: satiek kâ cimds ar ruoku. viņa bija... ar savu vīru ļuoti saraduse un satika ar viņu labi Apsk. v. J. 1903, S. 281. (unpers.) satīk man (ich vertrage mich gut) dzīvuojuot (Var.: ienaidiņa neturēju) ar kaimiņa meitiņām BW. 6512 var. Refl. -tiês,
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): birztalā satikuos patīkamu tē̦va dē̦lu BW. 10582. nevaru viņu ne˙kur satikties Janš. Precību viesulis 31. nee̦smu viņus ne sapnī saticies 43. māsa... bija priecīga brāli satiekuoties Pas. II, 373;
2) sich begegnen, sich treffen:
satikās mana laime ar nelaimi celiņā BW. 9263. ļaudis, tāli viens nuo uotra... dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, S. 5. Subs t. satikšana,
1) die Begegnung
U.;
2) die Übereinkunft, das Einvernehmen, das freundliche Verhältnis
U.: Sprw. kur nav patikšana, tur nav satikšana; satikšanâs, das Sichbegegnen; das Stelldichein; saticējs, wer begegnet: tad viņš saticēju ir uzrunājuot LP. VI, 86.
Avots: ME III, 762, 763
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): puisis pie tiltiņa saticis kungu LP. VII, 269. satiek sievas tē̦vu taisni krūtīs V, 325. dē̦ls jājis un, kuru vien saticis,... katram prasījis, lai parāduot ceļu IV, 214. malējiņa... satiek dievu celiņā BW. 8087;
2) ereilen:
juo satikšuot liela neiaime Pas. IV, 320. taids pat gals satika arī raganas meitu 369; sich vertragen; übereinkommen U. (mit ar komponiert): tie ne˙maz nevarējuši satikt, plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2. Sprw.: satiek kâ cimds ar ruoku. viņa bija... ar savu vīru ļuoti saraduse un satika ar viņu labi Apsk. v. J. 1903, S. 281. (unpers.) satīk man (ich vertrage mich gut) dzīvuojuot (Var.: ienaidiņa neturēju) ar kaimiņa meitiņām BW. 6512 var. Refl. -tiês,
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): birztalā satikuos patīkamu tē̦va dē̦lu BW. 10582. nevaru viņu ne˙kur satikties Janš. Precību viesulis 31. nee̦smu viņus ne sapnī saticies 43. māsa... bija priecīga brāli satiekuoties Pas. II, 373;
2) sich begegnen, sich treffen:
satikās mana laime ar nelaimi celiņā BW. 9263. ļaudis, tāli viens nuo uotra... dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, S. 5. Subs t. satikšana,
1) die Begegnung
U.;
2) die Übereinkunft, das Einvernehmen, das freundliche Verhältnis
U.: Sprw. kur nav patikšana, tur nav satikšana; satikšanâs, das Sichbegegnen; das Stelldichein; saticējs, wer begegnet: tad viņš saticēju ir uzrunājuot LP. VI, 86.
Avots: ME III, 762, 763
sērs
III sẽ̦rs, ‡ Subst. sè̦rums 2 Auleja "sīvums smaržas vai garšas ziņā": nuo priežu taids kai s., kai piktums iet kaklā.
Avots: EH II, 482
Avots: EH II, 482
šiept
šìept 2 : auslachen Oknist; fletschen Auleja (š. zuobus): tās mutes šiepj Rainis Dz. un d. I 2 , 421. Refl. -tiês,
1): nejaukas mutes šiepjas Rainis Dz. un d. I 2 , 464; verächtlich lächeln
Auleja; ‡
2) sich öffnen, Lücken (Ritzen) bekommen
Auleja: ve̦cās kurpes jau šiepjas. klēveņš taids ve̦cs; net pakši jau šiepjas.
Avots: EH II, 627
1): nejaukas mutes šiepjas Rainis Dz. un d. I 2 , 464; verächtlich lächeln
Auleja; ‡
2) sich öffnen, Lücken (Ritzen) bekommen
Auleja: ve̦cās kurpes jau šiepjas. klēveņš taids ve̦cs; net pakši jau šiepjas.
Avots: EH II, 627
tātijs
tērzāns
tikt
II tikt: prs. tīku Alswig, Borchow, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, N.-Laitzen, N.-Peb., Ramkau, Sessw., Warkl.,
1): auch Alswig, Blieden, C., Dunika, Heidenfeld, Lemb., Meselau, N.-Peb., Sessw., Smilt., Stenden, Wolm., Zögenhof; jai tika salts un baist Pas. IX, 328. guovs tika slaucama Sonnaxt. suņus nuomērdē, kad ve̦ci tīk ebenda. daudz tika duots ebenda, Kaltenbr. kad aitas tiek bre̦ngas Salis. ve̦se̦ls t. Kaltenbr.;
2): auch Behnen (neben tapt, werden);
t. kam klāt AP., Kaltenbr., Siuxt, Sonnaxt. valuodās t. Seyershof, a) zum Objekt von Gesprächen werden; b) sich zu unterreden anfangen. ar me̦liem tālu netīk Ramkau. vai luopus badā mērdēsi? tiec savā suolī! Vanagu ligzda 140. 30 gadus bij ticis (dzīvuojis) pēc tē̦va nāves Frauenb, līdz 50 gadu tika, tad nuomira ebenda. gailis (vai kāds cilvē̦ks) tika nuost (= nuobeidzās, nuomira) Seyershof;
3): kas tad pašam tīk? Erlaa. kad laiks (das Wetter)
pretī netiek ("nepiemē̦ruojas"), tad ne˙kas labs nuo labības neiznāk Seyershof. kad tika karpuļi (Kartoffeln), cūkas ēda tuos Sonnaxt. man pļaušana vēl tâ netika (nevedās), juo nemācēju vēl izkapti strīķēt Seyershof. brāļam netiek (neve̦das iegaumēt mācības vai darba), lai mâcās kâ grib ebenda;
4): kad piena netika Seyershof, Sonnaxt. mums tiks visa kā Kaltenbr. var˙būt tā sluota tiek (iztur), kad slauka Frauenb. cik ilgi tad tas tiek (dauert, besteht)?
Siuxt;
5): kas tev tika, ka taids bailīgs? Auleja. kas tai kājai tika? Kaltenbr.;
6): ar tuo maizi varēja kādu laiku t. Kand. jātiek tâ˙pat, kâ ir ebenda. kad tagad būtu jātiek tâ, kâ mēs e̦sam tikuši Siuxt. mātei bij jātiek nuo daļiņas Frauenb. t. nuo paša kules, auskommen, seinen Unterhalt haben
Diet. ‡ Refl. -tiês, auskommen Kand.: ar tuo sviestu var vienu nedēļu t. tie jau ar tik tâ tiekas, kâ var.
Avots: EH II, 681
1): auch Alswig, Blieden, C., Dunika, Heidenfeld, Lemb., Meselau, N.-Peb., Sessw., Smilt., Stenden, Wolm., Zögenhof; jai tika salts un baist Pas. IX, 328. guovs tika slaucama Sonnaxt. suņus nuomērdē, kad ve̦ci tīk ebenda. daudz tika duots ebenda, Kaltenbr. kad aitas tiek bre̦ngas Salis. ve̦se̦ls t. Kaltenbr.;
2): auch Behnen (neben tapt, werden);
t. kam klāt AP., Kaltenbr., Siuxt, Sonnaxt. valuodās t. Seyershof, a) zum Objekt von Gesprächen werden; b) sich zu unterreden anfangen. ar me̦liem tālu netīk Ramkau. vai luopus badā mērdēsi? tiec savā suolī! Vanagu ligzda 140. 30 gadus bij ticis (dzīvuojis) pēc tē̦va nāves Frauenb, līdz 50 gadu tika, tad nuomira ebenda. gailis (vai kāds cilvē̦ks) tika nuost (= nuobeidzās, nuomira) Seyershof;
3): kas tad pašam tīk? Erlaa. kad laiks (das Wetter)
pretī netiek ("nepiemē̦ruojas"), tad ne˙kas labs nuo labības neiznāk Seyershof. kad tika karpuļi (Kartoffeln), cūkas ēda tuos Sonnaxt. man pļaušana vēl tâ netika (nevedās), juo nemācēju vēl izkapti strīķēt Seyershof. brāļam netiek (neve̦das iegaumēt mācības vai darba), lai mâcās kâ grib ebenda;
4): kad piena netika Seyershof, Sonnaxt. mums tiks visa kā Kaltenbr. var˙būt tā sluota tiek (iztur), kad slauka Frauenb. cik ilgi tad tas tiek (dauert, besteht)?
Siuxt;
5): kas tev tika, ka taids bailīgs? Auleja. kas tai kājai tika? Kaltenbr.;
6): ar tuo maizi varēja kādu laiku t. Kand. jātiek tâ˙pat, kâ ir ebenda. kad tagad būtu jātiek tâ, kâ mēs e̦sam tikuši Siuxt. mātei bij jātiek nuo daļiņas Frauenb. t. nuo paša kules, auskommen, seinen Unterhalt haben
Diet. ‡ Refl. -tiês, auskommen Kand.: ar tuo sviestu var vienu nedēļu t. tie jau ar tik tâ tiekas, kâ var.
Avots: EH II, 681