Paplašinātā meklēšana

‡ stankants (?) Frauenb. "ein sehr dicker Mensch".

Avots: EH II, 570

stankât "stopfen" Drosth.

Avots: ME III, 1044

‡ tank, oft Preiļi (Kur. Nehmng); wohl aus li. tánkiai.

Avots: EH II, 666

‡ tañkšala Seyershof, ein klirrendes Blechgefäss.

Avots: EH II, 666

‡ tankšêt, zwitschern (?): birzē čirpstēja un tankšēja vēlīnie dziedātāji A. Upītis Pirmā nakts 228.

Avots: EH II, 666

tankš(ķ)inât Wid., tr., leise läuten, klingeln.

Avots: ME IV, 129

tankšķêt, klirren: luoga rūtis tankšķē̦damas nuotrīcas Vēr. v. J. 1904, S. 601.

Avots: ME IV, 129

tankš(ķ)inât: (putniņš) tankšinādams (zwitschernd?) nuodziedājās gaŗi A. Upītis Pirmā nakts 222.

Avots: EH II, 666

tankš(ķ)inât Wid., tr., leise läuten, klingeln.

Avots: ME IV, 129

àizsmir̂dinât, ‡

2) mit Gestank vertreiben:
a. blaktis ar petroleju nuo dzīvuokļa; ‡

3) a. pĩpi, schlechten Tabak (in der Pfeife) zu rauchen anfangen;
‡

4) dünkelhaft in einem Auto hin-, wegfahren
Trik.: kas tad tur aizsmirdina?

Avots: EH I, 50

‡ àizsmir̂st, sich mit Gestank anfüllen Kal., Rutzau: visa Rucava mežam de̦guot - aizsmirdusi.

Avots: EH I, 50

‡ apsmir̂dinât, mit Geruch (Gestank) anfüllen, stinken machen: kad vilnainu luputu dedzina, tad apsmirdina visu istabu Ahs. sīpuolus mizuojuot, apsmirdina pirkstus Siuxt.

Avots: EH I, 115

apsmir̂st, mit Gestank umgeben werden, rings umher stinken: atne̦suši kazas cisku, buku smaku apsmirduši BW. 15533. mē̦slu laikā apsmirda viss apgabals Grünhof, AP. nuo tā apsmirda visa pasaule Aps.

Kļūdu labojums:
buku smaku = buka smaku

Avots: ME I, 124

be̦zde̦ls, leise abgehende od. abdegangene Blähung: [laida lielu bezdelīnu BW. 34394, 6.] be̦zde̦lu smaka, der Gestank; be̦zde̦lu krāģis od. maiss, Stänkrer. Cf. be̦zdals.

Avots: ME I, 282, 283

bula Dond., gew. buls, [Dunstkreis um die Sonne Bl.], dunstige, schwüle Luft, Höhenrauch, Dürre Serb., Adsel: bulas [Glück V Mos. 28,22, auch bulu (Jes. 58, 11)], gew. bula [Glück Jerem. 14,1] laiks, schwüle Witterung, Dürre: smagi zem rudeņa bulas viss mieg Skalbe. [caur bulu (dies geschient in einer Winternacht!) spīguo apkārtējo māju ugunis Austriņš Mār. z. 80.] buls nāk pār viņas ūdeņiem Jer. 50,38. tâ zibens šaudījās iz tvaiku bula Asp. es uzsūtīšu lielu karstumu, īstu bulu LP. VI, 509. vienu dienu atsitās bula gaiss. gaiss aplaidies ar bulu AP. bula gaiss ir zilgans, dūmakains, pietvīcis gaiss vasarā. [bula gaiss, dunstige Luft bei heisem Wetter Mittelkurl.] bula gads, ein Notjahr Serbig. būs visi bulā (in der Not) Serbig. bula bites, Wespen, Bremsen u. andere Insekten, die im Sommer bei heisem Wetter in der Luft umherfliegen PS. ["bula bites dzied", saka, kad vasarā sausā laikā ap diviem pēc pusdienas dzirdami klusi elektriski dūcieni, kas atgādina bišu dūkšanu Ronneb. bula mākuoņa Wid., Federwolke; bulu gaisi U., Lämmerwolken.] bulu vasara, ein heiser, dürrer, unfrucntbarer Sommer Mar. [buli, grosse Hitze Korwenhof. Wenn die Urbedeutung etwa "pietvīcis gaiss" ist, kann man mit Persson Beitr. 254 dies Wort etwa zu got. ufbauljan "aufschwellen machen", air. bolach "Beule" u. a. stellen. während Bezzerberger es bei Stokes Wrtb. 180 mit ir. bolad "Geruch" verbunden hat (vergleichen könnte man damit semasiologisch li. tvañkas "Schwüle, Hitze"; tvans "Gestank" RKr. XVII, 60). Dagegen nach Petersson Etymol. Miszellen 34 zu arm. bal "caligo".]

Avots: ME I, 347

cìrvis, Demin. [cìrvulis, Druw. auch cirvelis], cirulītis N. - Peb.(li. kir̃vis), das Beil, die Axt. Sprw.: labāk cirvis bez kāta, nekā vīrs bez prāta. bez cirvja ne paegli nenuocirtīsi, bez paduoma ne pirti neizkurināsi. kâ ar cirvi aiz - od. nuocē̦rt, redet grollend, zürnend. kâ ar cirvi pa pieri, wie ein Blitz aus heiterer Höhe. dūmi tādi, smaka tāda, tvans tāds, ka cirvi var pakārt od. pakari vai cirvi, von grossem Rauch, Gestank, dunst gesagt. gaidi, gaidi, kad cirvja kātam lapas plauks! von unerfüllbarer Hoffnung, Erwartung. auksts od. salts, ka cirvīšus me̦t, es ist kalt, es friert, dass die Wände platzen. asins cirvītis, der Schnäpper Brsch. [Weiterhin zu r. dial. червъ "Sichel", ai. carvati "zermalmt", gr. χρμα "Schnitzel" u. a.; vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 388, Walde Wrtb. ² 133, Berneker Wrtb. I, 172, Persson Beitr. 786, Güntert Reimw. 21.]

Kļūdu labojums:
aiz"Demin."jāiesprauž (hinter"Demin."ist iezufügen):auch cirvelis

Avots: ME I, 388

krusene U., krusiene [Fürecker n. Depkin Vortrab 6], Mag. IV, 2, 123, n. U. auch krūsene, bei L. krūsiene, ein Apfelttank. [Nebst li. kr(i)ušinė dass. anscheinend zu kraûsis ^2.]

Avots: ME II, 288

‡ nùosmir̂dinât, Perfektivum zu smir̂dinât; mit Gestank erfüllen: mē̦slu ve̦zums gaŗām braucuot nuosmirdināja visas malas (wo?).

Avots: EH II, 88

‡ paaurêt,

1) laut aus der Ferne jemandem zurufen (einmal od. ein paarmal):
iešu pasaukt Andri un paaurēšu arī Annai Anna Dzilna 162. paaurē Stanku, lai nāk pie miera! 42. p. ganus (od. gen. ganu Alswig) mājā Kegeln u. a. oder p. ganiem, lai dze̦n mājā Behnen;

2) eine Zeitlang heulen (vom Wind):
vējš kādu laiku paaurēja un tad nuorima C.; eine Zeitlang brüllen (von Menschen) Heidenfeld. Refi. -tiês, eine Zeitlang aus der Ferne zurufen: paaurējuos gan, - bet gani nedzirdēja.

Avots: EH II, 118

pašapsũdzĩba,* die Selbstanklage.

Avots: ME III, 111

piekasas, piekasis (Sing.), der im Grütztopf od. Brottrog sich bildende, festanklebende Ansatz U. Zu ķesēt I?

Avots: ME III, 256

pìesmir̂st, sich mit Gestank füllen: istaba vien piesmirda; vgl. auch pìesmir̂dis.

Avots: ME III, 293

pũznis,

1) Fauliges, Eiterndes
U.; der Plur, pũžņi, pùžņi ² Kl., Mar., auch pūšņi, Eiter: viņam auguons pārtrūcis, - pūžņi nāk ārā Mar. n. RKr. XV, 132. acu pūžņi, Augenbutter Dr. pa acīm nākuši vēl pūžņi ārā, kamē̦r tad nuomirusi LP. VII, 1115;

2) pùznis ² Ekengraf, Lager, Lagerstätte eines Tieres
N.-Sessau n. U., der Haufe: skudru pūznis, = sk. pūlis, der Ameisenhaufe U., Mar.: kâ skudrītes siliņā lielu pūzni (Var.: pūli) savilkušas BW. 34218. kur tik ciņuos uodžu bari savus pūžņus cē̦luši MWM. X, 257;

3) fig., miega pūznis (pũzna Līn.), ein verschlafener Mensch, eine Schlafmütze:
kas guodīga saimeniece, apiet savu rudzu lauku; kas bij kāda miega pūzne, i[r] ap dārzu neapgāja BW. 32550 var. es jau tevi neprecēšu, tādu slinku miega pūzni 15235. miega pūžņi, vai celsities? saule jau gabalā! LP. IV, 128; niķu pūznis, ein nückischer, launischer Mensch LP. I, 138. Zu pũt (s. dies) und an. fúke "Stank" (s. Persson Beitr. 465 f.) resp. li. pũz[d]nis "faulendes Holz" in Dusetos n. PFB. LXV, 321.

Avots: ME III, 453, 454

sasmir̂dinât, tr., stinken machen, mit Gestank erfüllen, verpesten Dr.: visu apgabalu sasmirdinājis Upīte Medn. laiki 50.

Avots: ME III, 739

smaka, smaks Sussei n. FBR. VII, 140, L., Dunika, Gr.-Buschhof, Saikava, der (meist unangenehme) Geruch; Gestank: laba, nelaba, (Biel. 1987) skaista sm., guter, schlechter, schöner Geruch. zemes smaka U., der Leichengeruch, der sich bei Sterbenden zeigt. smakai (Var.: smaršai) labi ievas ziedi BW. 22653, 1. viņš nuo tā smakas dabūja U., er hat Wind davon bekommen. ne smakas, nicht das Mindeste, keine Spur: es nuo tās mantas ne smakas nedabūju U. zivju nav ne smakas LP. VI, 208. sūdzē̦tāja nee̦suot ... Ezerniekam ne nuo radu smakas Janš. Bandavā I, 155 f. tie . . . bija nuo lielkungu smakas (Art, Abstammung) MWM. XI. 198. Entlehnt aus mnd. smak(e) "Geschmack, Geruch".

Avots: ME III, 950

smar̂ša PS., smar̂ša ² Ruj., Selg., Dond., Sessau, der Geruch, Duft U., Siuxt, Lieven-Bersen, Memelshof (anderswo: smar̂ža, smaka): ievu ziedi smaršai labi BW. 12720. puķu smaršu kvēpinādama Pūrs II, 62. me̦dus smarša Aus. I, 110. iepilināt smaršu Zeib. Sk. 11. spēcīga, veselīga smarša Austr. k. 1892. jūt . . . laikme̦ta garu un smaršu Vēr. I, 1402. jūs mūsu smaršu e̦sat smirduošu darījuši Glück II Mos. 5, 21. nejauka smarša Makk. 9, 9. Wohl aus urbalt. *smards(t)jā (zu smir̂dêt), vgl. li, smarsė od. smarstas "Gestank" und Sommer Balt. 126.

Avots: ME III, 954

smar̂ža C., Erlaa, Kl., Prl., Lös., Lis., Golg., Schwanb., Arrasch, Jürg., Ermes, Wolmarshof, Meiran, (mit ar̂ ² ) Deg., Gramsden, Ahsw., Karls., auch smar̂za (?) Warkl., = smar̂ša; Gestank Manz. Lettus.

Avots: ME III, 954

smer̂de,

1) stinkendes Fleisch; Köder für Krebse
Saikava: iet kâ vēži pie smer̂des ² Nigr.;

2) Gestank
Saikava, Bauske.

Avots: ME III, 959

smirda (li. smirda "Gestank") C. (mit ir̂), Gestank Wid.; Stänkerer U.: viņš nuovērsa seju nuo šīs smirdas Vēr. II, 966. guļ kâ smirda (mit ir̂, so auch in Ermes und Wolmarshof), nevīžā ne˙kur pakustēt Burtn.; plur. smirdas Adsirn, = vāveriņi (ledum palustre).

Avots: ME III, 965

smir̂de; Gestank: viņš bija aizdedzinājis ve̦cuo lampu; duomājām, nuo tam tā smirde būs, bet ne˙kā Siuxt.

Avots: ME III, 965

smir̂deklis C., PS., Memelshof, smir̂dê̦kls Gr.-Buschhof, was oder wer Gestank verbreitet; plur. smirdekļi, Unrat U.

Avots: ME III, 965

smir̂dinât (li. smìrdinti "stinkend machen"), Geruch, Gestank verbreiten L., U., C. - Bei De̦glavs Rīga II, l, 585 auch ein smirdinē̦tājs, Stänkerer.

Avots: ME III, 965

‡ smirduokslis Diet., eine Stelle, die Gestank verbreitet.

Avots: EH II, 538

smirduoņa,

1) Gestank:
nuo . . . smagās smirduoņas Skalbe Stari 1907, S. 735. tāda smirduoņa, ka ne tuvienē nevar pieiet;

2) = smirdeklis: tu ruokā pajēmi tādu smirduoņu! Gr.-Buschhof. tu esi smirduoņa ² nuo cilvē̦ka! Dond.

Avots: ME III, 966

smir̂dulis C. (li. smirdulis "Gestank"), f. -le, ein Stänkerer U., V.: smirduļa maitas Lapsa-Kūm. 263. šī smirdule 259.

Avots: ME III, 966

smirdums,

1) "?"; viņa smirdums uzcelsies Joel 2,20;

2) Gestank
St., Grünwald, (mit ir̂ ² ) Bauske, (mit ir̂ ) Mar., Marzen, Aiviekste.

Avots: ME III, 966

tàukaîns Wolm., fettig, fett U.: taukaina mute BW. 19234, 3. taukainām acīm R. Sk. II, 11. kuoks paliekuot taukains (so wahrscheinlich zu lesen statt des gedruckten tankains) Etn. II, 179.

Avots: ME IV, 136

trupêt (li. trupė´ti "brbckeln" [intr.]), -u od. -ẽju, -ẽju,

1) fauten
U., Spr., Adl., AP., Arrasch, Bers., Drosth., Gr.-Buschh., Kl., Ligat, Lös., Marzen, Notk., Prl., Saikava, Salis, Schujen, Segew., Selsau, Sessw., Wandsen, Warkl., (trupāt) N.-Schwanb.; weich, mürbe werden Festen; ohne Gestank fanlen Grünwald: malka sāk trupēt, kauls sāk trupēt un strutuot A. XX, 91;

2) brockeln
Sussei n. FBR. VII, 132;

3) (liegend oder sitzend) faulenzen
U., Gr.-Buschh., Warki.; (lange Schwanb.) schlafen Spr.: gultā trupēt Blaum. kā šam te bij šauties? vai nevarēja vēl trupēt! Vīt. 52. Zu li. traupus "sprbde", apr. trupis "Klotz", serb. trûp "Rumpf", ksl. trupъ "Baumklotz; Leichnam", r. трупить "bröckeln", gr. τρῡ´πη " Loch" u. a., s. Walde Vrgl Wrtb. I, 732, Trautmann Wrtb. 326 f., Fick Vrgl. Wrtb. III ⁴ , 195, Persson Beitr. 858.

Avots: ME IV, 247

tust U. (unter tuost), Adsel, Alswig, Bewershof, Bolwen, Erlaa, Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Lennew., Meiran, Nerft, PiIda, Sessw., Sonnaxt, Warkh., Warkl., Wessen, Vīt., Zvirgzdine, Praes. tušu (in Jürg.: tuôšu ² , das eigentlich zu tuost gehört), Praet. tusu, schwer ausatmen, keuchen, stöhnen: ne tuš, ne pūš Br. 207. pārāk re̦sns cilvē̦ks tuš, it kâ ka tam būtu aiztusnis Sessw. tas tuš it kā zem rudzu maisa Blaum. kuo nesa ... brāļi tusdami, rē̦kdami? BW. 25248. tusdama un ste̦nē̦dama viņa gāja pa istabu A. v. J. 1896, S. 332. vepruks tikkuo var pavilkties aiz branguma, tuš vien A. v. J. 1900, S. 366. krūtīs kaut kas tusa Skalbe Kâ es 33. mašīnas tusdamas un e̦lsdamas attīstīja . . . zirgu spē̦kus A. XXI, I75. nuo smagās Marča tušanas spriežuot bij jāduomā, ka Marčs . . . strādā . . . grūtu darbu Vatdis Stabur. b. 8. tie tur stāv, ste̦n un tuž (wohl fehlerhaft fūr tuš) Liev. Brez. un Hav. 152. tusdams un pūzdams kāpis augšā Latvju tautas anekd. IV, 346. Reimwort zu dust I. Nach Scheftelowitz KZ. LVI, 183 zu an. ƥyss oder ƥausk "Lärm", ahd. dōsōn "tosen"; doch bedeuten die an. Wörter auch "Getümmel", was zu le. tust schlecht passt. Eher nach Büga LM. IV, 444 zu poln. cuch "Gestank" und serb. ćûh "Hauch". An und für sich könnte das u in tust auch die Schwundstufe von ve in tvest (s. dies) sein.

Avots: ME IV, 273, 274

tvan̂ks ² (li. tvañkas "die Schwiile") Dond., Sassm., derGestank: svaigā gaļa laiž tvanku Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 60; tvan̂ks ² Funkenhof, = tvans. Als ein Kuronismus zu tvīkt.

Avots: ME IV, 288