Paplašinātā meklēšana

attapîgs, geistreich, witzig: smiekli un attapīgas piezīmes negribēja galu ņemt Dok. A.; attapīgs cilvē̦ks LP. I, 164; [ der sich leicht erinnert U.].

Avots: ME I, 203

iztapîgs: auch Kalz., Nötk.

Avots: EH I, 488

iztapîgs, dienstfertig, gefällig, zuvorkommend, sich nach den Wünschen anderer richtend: Anna atbildēja tādā iztapīgā balsī Saul. ve̦cākā iztapīgi atbildēja Niedra. nuo sulaiņa iztapīgā seja varēja nuomanīt A. XX, 802.

Avots: ME I, 814

neattapîgs, unfähig sich zuechtzufinden zu verstehen: neattapīgie tādi LP. V, 319.

Avots: ME II, 708

tapîgs,

1) fähig
U.;

2) klug:
tapīgām zintēm Lautb. Niedr. Vidv. VII, 287;

3) "freigebig;
(auch in Erlaa, Mar., Laud.) dienstfertig, gefällig" Sauken: tapīgi (nach dem Sinne) runât Ar. Zu tapt resp. tapinât I.

Avots: ME IV, 131

lemesnĩca;

1): smilgā šķēļu lemesnīcu BW. 30261; 2 var.; ‡

2) Schimpfname für eine weibliche Person:
slinkā lemesnica tāda! Janš. Mežv. ļ. II, 481; "neattapīgs, neveikls cilvē̦ks" Warkl.

Avots: EH I, 733

‡ me̦m̃murs Seyershof "nevīžīgs un neattapīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 780

mîksts,

1): rudzu alus ir m. (bez asas piegaršas) AP., Auleja, Sonnaxt. mīksta (= viegli slaucama) guovs Sonnaxt. me̦tiem vērpj gruodāku dziji, audiem - mīkstāku ebenda;

2): m. (= apmācies, silts un bez vēja) laiks Heidenfeld. mīksta diena Auleja, kad slēģi ķīkst, mīkstāks vējš Kaltenbr. mīksta pavasara Grob.;

3): m. (nepieaudzis, jauns, neizturīgs) zirgs Salis. cilvē̦ki izlaižas, paliek mīksti ebenda;

4): ļuoti m. (iztapīgs, glaimīgs) bija pie kungiem Kaltenbr. kas labāk mācēja klanīties, tam mīkstāk (vieglāk, neliekuot daudz lūgties) kuo iedeva Salis. zuošu spalva duod mīkstu rakstu Azand. 104.

Avots: EH I, 821

‡ neatmaņa,

1) die Bewusstlosigkeit:
atdzīvuojās nuo ... neatmaņas Veselis Tīr. ļaudis. gulēja nāves neatmaņā Daugava 1928, S. 433. iegrimst pilnīgā neatmaņā Jauns. Mana dzīve ³ 103;

2) "neattapība, nespēja atminēties" Heidenfeld: nav jāduomā, ka tas viss ... maleniešiem nāktu nuo neatmaņas, nē ... ! tur viņiem ... bij savs skaidrs ... aprēķins Kaudz. Izjurieši 50;

3) "neattapīgs, aizmirsīgs cilvē̦ks" Heidenfeld.

Avots: EH II, 9

niprs St., U., Spr., ņiprs [auch in Wessen], munter, hurtig, stark: Lāčausis sadzēries dzīvības ūdeni un palicis arvienu ņiprāks LP. VI, 477. ņiprs, attapīgs puika Purap. ņipra, ununīga skuķe Vēr. II, 190; niprs kumeļš Līb.; ņipras acis vēr II, 30. tas... katru glābt un labu darīt niprs Lautb. cieši ņipri turaties! BW. 20995, 1. [Nach Leskien Nom. 442 f. vielleicht aus mnd. nip "genau, scharf" (etwa mit dem r von stirs.)]

Avots: ME II, 744, 745

‡ ogatns "čakls, veikls" A.-Schwanb., Golg., Kalnemois, N.-Schwanb., Tirs.; o. cilvē̦ks "uzcītīgs, centīgs, uzņēmīgs; apķērīgs, attapīgs c." Golg.; o. ("dūšīgs") vērsis Schwanb. - Falls mit hochle. o aus a, vielleicht mit Dissimilation zu agns (als Ableitung von einem *agnata). Oder unter dem Einfluss von agns > hochle. ogns aus okatns (s. dies)?

Avots: EH II, 117

taûstîgs: auch Wolmarshof, (mit au) Allasch, Erlaa; "neattapīgs, stuomīgs, nedruošs" (mit au) Erlaa; taustīgi ("nicht fliessend") runāt Laud. ruoka puolim taustījās ap sienu, arī valuoda palika tâ kâ taustīgāka A. Upītis Pirmā nakts 10, runāt lē̦niem, taustīgiem vārdiem Jauns. Augšz. 211. taustīgas (tastende) ruokas, taustīgi suoļi neiederējās laimīgā sē̦tā (gemeint ist dabei ein blinder Bettler) ebenda 132.

Avots: EH II, 669

‡ ùļbete ² Warkl. n. FBR. XI, 123, comm., "nepraša, neattapīgs cilvē̦ks" (Schimpfname).

Avots: EH II, 713